Ćåīćšąōč’

×åõč’

                                   SATURS

1. Izmantotā literatūra                                             2

2. Interneta tirgus vispārējs raksturojums                          3

3. Patērētāju uzvedību ietekmējošie faktori                         9

4. Pirkšanas lēmuma pieņemšana                                12

     1. Problēmas apzināšana                             12

     2. Informācijas meklēšana                                 12

     3. Alternatīvu salīdzināšana un meklēšana                      13

     4. Lēmuma par pirkšanu pieņemšana                   13

     5. Reakcija uz pirkumu                                    14

5. Tirgus segmentācija                                        14

     1. Ģeogrāfiskās pazīmes                             14

     2. Demogrāfiskās pazīmes                                  14

     3. Sociāli ekonomiskās pazīmes                            15

     4. Kultūras pazīmes                                       15

     5. Personiskās pazīmes                                    15

     6. Rīcības pazīmes                                        15

6. Rekomendācijas                                                   15



1. IZMANTOTĀ LITERATŪRA.

1.1. J. Beļčikovs, V. Praude “Menedžements”

1.2. J. Beļčikovs, V. Praude “Mārketings”

1.3. “Dienas Bizness” 04.12.1998.

1.4. “Diena” 28.11.1998.

1.5. “Dienas Bizness” 21.11.1998.

1.6. “The Economist” oktobris 1998



2. INTERNETA TIRGUS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

Ja jūs šodien jautātu cilvēkiem, kāpēc viņi lieto  telefonu,  lai  sazinātos
ar draugiem,  vai  kāpēc  viņi  skatās  televizoru,  lai  izklaidētos,  viņi
paskatītos uz jums kā uz jukušu. Mēs nedomājam par telefonu, televizoru  vai
mašīnu kā par dīvainībām. Šīs lietas ir kļuvušas par tik neatņemamām  dzīves
sastāvdaļām, ka tās vairs netiek īpaši ievērotas, kur nu vēl pieminētas.

Tādā  pašā  veidā  desmitgades  laikā  neviens  neievēros   Internetu.   Tas
vienkārši  kļūs  par  neatņemamu  dzīves  daļu.  Par  refleksu  kļūs   ieiet
Internetā,  lai  iepirktos,  mācītos,  izklaidētos  un   sazinātos,   tikpat
dabiski, kā šodien pacelt telefona klausuli, lai parunātu ar kādu.

Tirgus   -   vieta,   kur   satiekas  potenciālais  pircējs  ar   potenciālo
pārdevēju.

Katrai kompānijai ir  jānosaka  savs  mērķa  tirgus.  Interneta  piedāvātāju
mērķa tirgus ir patēriņa tirgus.

Patēriņa tirgus dalībnieki ir fiziskas  un  juridiskas  personas,  kas  pērk
preces un pakalpojumus savu vajadzību apmierināšanai.

Interneta pakalpojumu sniedzēju kompāniju  mērķa  tirgu  var  iedalīt  divās
nosacītās grupās: fiziskās personas un juridiskās personas.  Savukārt  katru
no tām  var  iedalīt  vēl  sīkāk.  No  privātpersonu  vidus  kā  potenciālie
Interneta pakalpojumu  patērētāji  visstingrāk  iezīmējas  biznesa  cilvēki,
kuriem  tas  ir  nepieciešams  darba  attiecību  kārtošanai  (e-pasts),   un
studenti  (skolēni),  kuri  Inetrnetu  izmanto  mācībās  un  izklaidei.   No
juridisko personu vidus izceļas lielās  kompānijas,  kuras  Inetrnetam  caur
Pastāvīgo pieslēgumu pievieno  savus  lokālos  datortīklus  gan  saziņai  ar
ārpasauli, gan arī kompānijas iekšienē, mazās  kompānijas  savukārt  izvēlas
Inetrneta iezvanpieejas pakalpojumus, visbiežāk, e-pasta  izmantošanai.  Vēl
ir jāpiemin, ka Latvijā šobrīd cilvēki sāk izprast www  lapu  lielo  nozīmi,
lai tās uzturētu, ir nepieciešams Interneta pieslēgums.

Internets ir pakalpojums, kas šobrīd ļoti strauji ienāk Latvijas  tirgū;  to
nosaka nemitīgi augstošais pieprasījums pēc tā.

[pic]

Tirgus izpētes prognozes rāda,  ka  līdz  2000.  gadam  Interneta  lietotāju
skaits Latvijā sasniegs 10’000.

[pic]
Mārketinga pētījumu firma “Data  Serviss”  veikusi  pētījumu  par  Interneta
lietošanu lielākajos Rīgas uzņēmumos.  Šobrī  Internetu  izmanto  79%  Rīgas
lielāko uzņēmumu, liecina pētījuma rezultāti. Savukārt no  tiem  uzņēmumiem,
kuri pašlaik vēl neizmanto Internetu, 40% plāno iegūt pieslēgumu līdz  1998.
gada beigām. Tas nozīmē, ka arī šī gada laikā turpināsies  tikpat  dinamiska
uzņēmumu pieslēgšanās  Internetam,  kā  tas  bija  1997.  gadā,  kad  tīklam
pieslēdzās gandrīz 1/3 pašreiz esošo lietotāju.

[pic]
Internet tirgus Latvijā sāka attīstīties 1991. gadā, kad LV Net  -  Teleport
organizēja   pirmos   savienojumus    ar    Maskavu    elektroniskā    pasta
nodrošināšanai. Otrs lielākais Internet  pakalpojumu  sniedzējs  bija  Lanet
(Latvijas  Matemātikas  un  skaitļošanas   institūts),   kas   veidojās   kā
akadēmiskais  Internet   pakalpojumu   sniedzējs,   saņemot   dotācijas   no
Izglītības ministrijas un ārvalstu  humanitārās  palīdzības  sniedzējiem  kā
akadēmiska iestāde.

Uz doto momentu (novembris 1998) Latvijā ir 35 dažādi  Internet  pakalpojumu
sniedzēji vairākās Latvijas pilsētās. Lielākie no tiem ir:  Latnet,  Apollo,
LV Net un Parks.

Pēc  “Data  Serviss”  sagatavotās  informācijas,  Latvijā  ir  izveidojusies
situācija, kad trīs Interneta pakalpojumu firmu grupai pieder  49%  no  visa
sektora.  No  šiem  uzņēmumiem  lielākais  ir  Latnet,  tam  seko  Parks  un
Lattelekom meitas uzņēmums Apollo. Nākamā ir sešu uzņēmumu grupa -  LV  Net,
BKC, Neonet, EuNet, Telia un  Valsts  Informācijas  tīkla  aģentūra  (VITA),
kurai kopā pieder 31% tirgus.

[pic]

“Data Serviss” aptaujas rezultātā  ir  noskaidrotas  populārāskās  Interneta
pakalpojumu sniedzēju kompānijas. Pirmo vietu ieņem Parks Ineternet  Serviss
- 56% aptaujāto izvēlētos  tieši  šī  provaidera  pieslēgumu,  vispār  Parks
minēts  63%  gadījumu  (6,5  %  respondentu   noteikti   neizvēlētos   Parka
pakalpojumus), otrie ir  pēdējā  laikā  daudz  reklamētie  Apollo  ar  45,4%
izvēļu un 59%  minēšanas  biežumu.  Kā  trešā  populārākā  kompānija  atzīta
Latnet, kuras servisu izvēlētos 44,5%, kopējais minēšanas biežums - 53%.  No
minētajiem gigantiem krietni atpaliek (taču ieņem stabilu vietu šajā  tirgū)
LV Net ar attiecīgi 25% un  30%  izvēlēm,  zem  10%  robežas  atrodas  tādas
kompānijas kā BKC, Telia,  Neonet,  Binet  un  citi  vēl  mazāk  vai  vairāk
pazīstami  provaideri.  Jāpiebilst,   ka   pēdējā   kategorijā   ietilpstošo
kompāniju pakalpojumus respondenti drīzāk neizvēlētos nekā izvēlētos.

[pic]

Popularākais no Interneta pakalpojumiem  ir  tā  sauktā  Iezvanpieeja,  otra
grupa ir Pastāvīgie pieslēgumi Izdalīto līniju un Radiolinku veidā. Līdz  ar
to gribam parādīt tirgus sadalījuma tendences Latvijas Interneta tirgū:

[pic]

[pic]

Pasaulē  iepirkšanās  Internetā  šobrīd  vairs  nav  nekāds  jaunums,   taču
Latvijas  uzņēmēji  sper  tikai  pirmos  soļus  šī  trauji  augošā   biznesa
virzienā.  Pamatus  veiksmīgiem  darījumiem  www  lapās  ir   likuši   Rīgas
Komercbanka,  Optikom  un  Parks  Internet  Serviss,   izveidojot   Latvijas
Inetrnetā elektronisko norēķinu sistēmu ar kredītkartēm, kas sāka  darboties
1998. gada 1. novembrī.

Ir iespējams izmantot arī  ārvalstu  kompāniju  sniegtās  norēķinu  sistēmas
Internetā, ko arī šobrīd dara vairāki  Latvijas  uzņēmumi,  taču,  strādājot
šādā  veidā,  iespējas  kontrolēt  veikto  operāciju  drošibu  ir   mazākas.
Pirmkārt jau ārzemju kompānijas ir fiziski neaizsniedzamas  (atrodas  tālu),
tādēļ klientam var nākties samierināties ar kļūdām vai  aizkavēšanos  naudas
pārvedumu operācijās (tas gan gadās ļoti reti), ja  viņš  netaisās  apmeklēt
attiecīgo  valsti  un  tur  cīnīties  par  savām  tiesībām.  Otrkārt,   datu
pārraides ceļa garums ir krietni lielāks, līdz ar  to  pieaug  arī  sistēmas
atteices laiks (breakdown) un kļūdas rašanās  iespējas,  kas  uzņēmējam  var
radīt ievērojamus zaudējumus.

Pagaidām Lativijas Internetā varēs iepirkties tikai  ar  Visa,  EuroCard  un
MasterCard  kredītkartēm.  Izveidojot  virtuālo   kontu   Internetā,   Rīgas
Komercbanka dod arī iespēju norēķināties ar Visa  Electron  karšu  palīdzību
(tām  nav  nepiecišami  depozītnogulījumu),  kas  īpaši  izdevīgi  var   būt
studentiem. Citu kredītkaršu pielietošanas iespejas nākotnē būšot  atkarīgas
no banku savstarpējiem līgumiem.

Tiem uzņēmumiem, kas ar Interneta starpniecību vēlas  tirgot  savas  preces,
paši neveidojot sarežģītas pārdošanas un  uzskaites  sistēmas,  Parks  veido
speciālu  e-komercijas   serveri   www.e-comerce.lv.   Šis   serveris   ļaus
izvēlēties  dažādu  sarežģītības  pakāpju  tirdzniecības  shēmas,  piemēram,
abonēt kredītkaršu autorizācijas moduli, lai varētu pārdot  basketbola  fanu
kluba T-kreklus vai arī  nodrošināt  celtniecības  preču  vairumtirdzniecību
Internetā. Projektā paredzēta arī Latvijas Ineterneta  lielveikala  izveide,
kurā tāpat kā reālos supermārketos tiks piedāvāta dažāda profila  un  dažādu
firmu  ražojumi.  Praktisku  interesi  par  savas  produkcijas  realizēšanas
ispējām  Internetā  esot  izrādījušas  apmēram  10   Latvijas   firmas.   Kā
iespējamie pirmie projekti tiek nosaukti Sex Shop (arī līdz šim tajā  varēja
pasūtīt preci, izmantojot  Ineternetu  un  pēc  tam  samaksājot  pie  preces
saņemšanas pastā) un datorfirma EET Rīga. Pēc mūsu  domām,  lai  gan  šobrīd
Latvijas Uzņēmumu interese par šo  pakalpojumu  ir  diezgan  maza,  līdz  ar
pirmo veikalu izveidošanu Internetā, tā ļoti strauji augs.

3. PATĒRĒTĀJU UZVEDĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI.

Patērētāja  izvēli  konkrētajai  precei  (Internetam)  ietekmē  ekonomiskie,
demogrāfiskie, sociālie un kultūras faktori, kā  arī  zinātnes  un  tehnikas
attīstība līmenis. Šos  faktorus  nevar  vadīt  un  kontrolēt,  bet  tie  ir
jāievēro.

Kā pirmo faktoru grupu minēsim  ekonomiskos  faktorus,  jo  tie  lielā  mērā
ietekmē visus pārējos  faktorus  (kultūras,  demogrāfiskos  u.c.),  ar  tiem
tieši  iedarbojoties  uz  konfkētā  cilvēka   rīcību.   Pie   ekonomiskajiem
faktoriem  varam  minēt  darba  algas  lielumu,  ienākumu  līmeni   fiziskām
personām, kā arī peļņas lielumu un apgrozījumu juridiskām  personām,  no  tā
izriet maksātspēja.

Tāpat  ekonomiskie  faktori  nosaka,   kādu   Interneta   pieslēguma   veidu
izvēlēsies patērētājs, vai salīdzinoši lētāko Iezvanpieeju, vai arī  dārgāko
Pastāvīgo pieslēgumu. No tā var  secināt,  ka  no  ekonomiskā  faktora  tiek
atvasināts vēl viens faktors - cena. Bet  tajā  pašā  laikā  patērētājam  ir
ļoti grūti izvēlēties pakalpojuma sniedzēju viena veida pieslēguma  robežās,
jo cena (arī pakalpojuma kvalitāte) ir ļoti līdzīgas.

Kā ekonomiskais faktors  ir  piemināma  arī  inflācija.  Tā  izpaužas  šādi:
naudas ienākumi pieaug straujāk nekā darba ražīgums; cenas aug  neatbilstoši
produkcijas kvalitātes uzlabošanai; ja cenas paliek nemainīgas,  pasliktinās
preču kvalitāte.

Otrā pircēju uzvedību ietekmējošo faktoru grupa  ir  demogrāfiskie  faktori.
Jau sākumā minējām studentus  kā  vienu  no  galvenajām  patērētāju  grupām,
tāpat arī skolas vecuma  bērni,  kuri  Internetu  var  izmantot  gan  mācību
procesā, gan arī izklaidei (spēlīšu spēlēšana tīklā,  dažādas  pļāpu  lapas,
IRC serveri u.c.).

Arī vidēja gadagājuma cilvēki  salīdzinoši  daudz  izmanto  Internetu,  taču
šeit noteicošais ir iespēja ātri un  ērti  sazināties  (ar  e-pastu  un  www
lapām), iespēja iegūt svaigākās ziņas  (tā  saucamās,  news  groups),  mazāk
atpūta un izklaide.

Trešā grupa ir veci cilvēki. Tie Interneto lieto ļoti  maz,  var  teikt,  ka
nelieto vispār. Tas izskaidrojams ar to,  ka  Internets  ir  jauns  produkts
Latvijas (un ne tikai) tirgū, to  ir  nepieciešams  apgūt  un  izprast,  bet
veciem cilvēkiem tas ir par grūtu un sarežģītu.  Tā  jau  saka,  ka  jaunībā
apgūt visu jauno ir daudz vieglāk.

Jāpiemin arī, ka iedzīvotāju  skaita  pieaugums,  samērs  starp  dabisko  un
migrācijas pieaugumu ietekmē tirgus ietilpību un pieprasījuma struktūru.

Vēl viena  demogrāfisko  faktoru  grupa,  kas  ietekmē  pircēju  izvēli,  ir
teritoriālās atšķirības.  Cilvēki  pilsētās  Internetu  lieto  nesalīdzināmi
vairāk  nekā  laukos.  Gluži  vienkārši,  cilvēki   laukos   nodarbojas   ar
tautsaimniecības  nozarēm,  kur  šie  ātrie  sakari  nav  tik  būtiski,  arī
izglītības un informētības līmenis ir zamāks, dažviet pat nepietiekošs.  Bez
tam, Interneta Iezvanpieeja tiek nodrošināta pa telefona  līnijām,  kas,  kā
zināms, savukārt ir SIA Lattelekom monopols. Šīs telefona līnijas vietām  ir
tik sliktā stāvoklī, ka nodrošināt  Interneta  pakalpojumus  nav  iespējams,
pie tam, lielākoties šī problēma pastāv tieši lauku rajonos.

Trešā demogrāfisko  faktoru  grupa,  kas  ietekmē  pieprasījuma  apjomu  pēc
Interneta, ir iedzīvotāju skaits konkrētajā reģionā,  jo  katrs  iedzīvotājs
ir  potenciāls  klients,  tāpēc  gluži  loģiski,  ka  uzsākot  savu  darbību
Interneta jomā ir jāizvērtē arī šis faktors. Nav jēgas piedāvāt Internetu 3-
4 cilvēkiem, jo, pat gadījumā, ja tie pieslēgsies 100%  apmērā,  tas  nespēs
kompensēt  pat  izdevumus,  kas  saistīti   ar   Interneta   uzturēšanu   un
apkalpošanu.

Nākošā faktoru grupa, kas var  ietekmēt  patērētāju  uzvedību,  ir  sociālie
faktori. Tā, piemēram, var  būt  piederība  kādai  formālai  vai  neformālai
grupai, kas var ietekmēt potenciālā patērētāja izvēli.  Tā  var  būt  izvēle
gan attiecībā uz  produkta  izplatītājiem  (kurš?),  gan  arī  attiecībā  uz
produktu kopumā: (pirkt vai nepirkt?).

Bez tam, pie sociālo faktoru grupas ir pieskaitāms, piemēram,  kādas  trešās
personas  atbalsts.  Pieņemsim,  ka  kādai   skolai   (vai   citai   līdzīga
raksturaiestādei) visu laiku nebija iespējas izmantot  Interneta  piedāvātos
pakalpojumus  nepietiekošā  tehniskā  nodrošinājuma  dēļ.  Šobrīd  viņi   ir
saņēmuši matereālo atbalstu jaunu  datoru  veidā  no  vietējās  pašvaldības,
līdz ar to rodas arī iespēja pievienoties Internetam.

Vēl var minēt nepietiekamo informācijas apjomu, kas arī ir sociāls faktors.

Liela grupa faktoru, kas  ietekmē  pircēju  rīcību  tirgū,  ir  saistīta  ar
kultūras faktoriem  -  kultūras  attīstības  līmenis,  reliģija,  nacionālās
īpatnības.

Ar kultūras attīstības līmeni jāsaprot,  jo  augstāk  attīstīta  valsts,  jo
augstākas prasības prasības tai pret  sevi,  tai  skaitā  pret  informācijas
iegūšanas  un  apmaiņas  līdzekļiem.  Šādās  teritorijās  lielāku   uzmanību
pievērsīs kvalitātei.

Vēl kultūras attīstības līmenis var specifiski ietekmēt cilvēku, tāpēc  viņa
rīcība arī  tirgū  daļēji  atšķirsies  no  citu  rīcības.  Katram  uzņēmumam
jāzina, uz kādu pircēju tas orientējas viņa  kultūras  attīstības  jomā.  Ja
šis jautājums noskaidrots, jāatbild uz nākamo: kādā mērā  piedāvājamā  prece
atbilst  šim  kultūras  līmenim?  Lai   atbildētu   uz   šiem   jautājumiem,
nepieciešami speciāli pētījumi par tirgus segmentāciju.

Un visbeidzot pēdējā faktoru  grupa,  kas  ietekmē  patērētāju  uzvedību  ir
zinātnes  un  tehnikas  attīstības  līmenis.  Tas  ietekmē  jaunu  preču  un
pakalpojumu veidu rašanos tirgū, tādu  preču,  kurām  vai  nu  ir  uzlabotas
lietošanas īpašības, vai kuras ir pilnīgi jaunas, iepriekš nebijušas.  Katrs
jauns atklājums zinātnē un  tehnikā  var  izraisīt  jaunu  ražošanas  nozaru
rašanos.

Internets ir samērā jauna  nozare  un  izmaiņas  šajā  jomā  notiek  vai  ik
dienas, tāpat zinātnes attīstība rada jaunus  Interneta  papildpakalpojumus,
tādus kā videokonference, Internet  telefons,  arī  jau  ievadā  pieminētais
Internet Shop.



4. PIRKŠANAS LĒMUMA PIEŅEMŠANA.

Analizējot pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu, nepieciešams  izpētīt,  kas
pieņem lēmumu par pirkšanu, to personu tipus,  kas  pieņem  lēmumus,  un  šī
procesa pakāpes.

Preču pirkšanā dažāda loma var būt ģimenas locekļiem, kā arī cilvēkiem,  kas
savstarpēji atšķiras pēs daudzām  pazīmēm.  Ja  vispārina  visas  iespējamās
situācijas, šo lomu sadalījums ir šāds:

- iniciators - kas pirmais ierosina (kas pirmais iedomājas)  pirkt  noteiktu
produktu vai pakalpojumu;

- ietekmētājs - cilvēks, kura uzskatam vai padomam ir būtiska nozīme  galīgā
pirkšanas lēmuma pieņemšanā;

- lēmuma pieņēmējs - persona, kas  tieši  pieņem  pirkšanas  lēmumu,  proti,
izlemj, kāpēc, ko, kā, kad un kur pirkt;

- pircējs - persona, kas tieši pērk;

- patērētājs - cilvēks, kas ir nopirktās preces vai pakalpojuma patērētājs.

Tātad,  analizējot  pirkšanas  lēmuma  pieņemšanas   procesu,   nepieciešams
izpētīt, kas pieņem pirkšanas lēmumu, proti izlemj, kāpēc, ko,  kad  un  kur
pirkt.

4.1. PROBLĒMAS APZINĀŠANA.

Kāds jauns un radošs cilvēks, teiksim, vārdā Jānis, ir tiko uzsācis  pavisam
jaunu biznesu Latvijā. Idejas ir lielas, bet  diemžēl  rosība  neatļauj  tās
realizēt  dzīvē,  tādēļ  ir  nepieciešams   partneris   ar   priekšzināšanām
konkrētajā jomā. Kā jau minējām, Latvijā šis bizness vēl ir  pavisam  jauns,
tādēļ sadarbības  partneri  ir  jāmeklē  ārzemēs.  Nonācis  šādas  problēmas
priekšā, Jānis apsvēra visas iepējas un nolēma, ka  labākais  risinājums  ir
iegūt  Interneta  pieslēgumu  un  meklēt  potenciālos  kompanjonus   ar   tā
palīdzību.

4.2. INFORMACIJAS MEKLĒŠANA.

Tā kā Jānis  dzīvo  nelielā  Latvijas  pilsētiņā,  tad  ir  tikai  nedaudzas
vietas, kur iespējams iegūt Interneta pieslēgumu. Jānis  apsvēra,  kuras  ir
tās vietas, kur ir iepējams ātri un par saprātīgu  samaksu  iegūt  Interneta
pielēgumu. Viņš piezvanīja arī savam draugam, kurš  jau  lietoja  Internetu,
lai noskaidrotu, kā tas ir izvēlējies šī pakalpojuma sniedzēju.

Šādi iegūta informācija ir  personska,  bet  pastāv  vēl  trīs  informācijas
avotu grupas:

- komerciālā. Aplūkojot  Interneta  tirgu,  pie  komerciālā  var  pieskaitīt
izplatītājas  kompānijas  sniegto  informāciju.  Šīs  kompānijas  darbinieks
varēs pastāstīt daudz  vairāk  par  preci  nekā  mēs  to  varam  uzzināt  no
draugiem, radiem, paziņām. Meklējot Interneta pieslēgumu, kuru  visdrīzākajā
laikā varēs izmantot biznesa  vajadzībām,  Jānis  cenās  uzzināt  pieslēguma
ierīkošanas laiku, izmaksas, apkalpošanu un citas vairāk vai mazāk  svarīgas
lietas. Firmu pārstāvji Jānim  deva  vispilvīgāko  informāciju,  kas  varētu
palīdzēt izšķirties par labu konkrētajam Inetrneta izplatītājam.

- publiskā. Pie publiskā informācijas avota  var  pieskaitīt  baumas.  Jānis
ņēma  vērā  bumas,  jo  daudzi  paziņas  neieteica  viņam   ņemt   Interneta
pieslēgumu no firmas Skrap, jo tur nemitīgi esot problēmas ar  e-pastu.  Jau
pašā sākumā Jānis izslēdza šo  firmu  no  potenciālo  Interneta  piegādātāju
saraksta.

- empīriskā. Preces izmēģinājumi, kā arī  preces  lietošana.  Jānis  palūdza
dažās firmās, lai viņam piešķir  pāris  dienu  izmēģinājuma  periodu.  Dažas
firmas deva šādu iespēju, citas nē. Arī tas deva iespēju novērtēt  attiecīgo
kompāniju servisa līmeni, arī attieksmi pret klientiem.

4.3. ALTERNATĪVU SALĪDZINĀŠANA UN MEKLĒŠANA.

Jānis devās uz firmām,  lai  salīdziātu  cenas  un  iegūtu  citu,  pilnīgāku
informaciju, lai atrastu optimālo variantu Interneta iegādei.  Pirmā  firma,
ko viņš apmeklēja bija Ailet,  tad  sekoja  Tental,  un  visbeidzot  Ollopa.
Visās šajās firmās piedāvāja augstas  kvalitātes  Inetrneta  pieslēgumu  par
saprātīgu cenu, arī apkalpošanas līmenis bija pieņemams.

4.4. LĒMUMA PAR PIRKUMU PIEŅEMŠANA.

Aplūkojot visus iespējamos variantus, Jānis nlēma, ka  viņš  savam  biznesam
Internetu ņems tieši firmā Ollopa, jo tā izcēlās  pārējo  favorītu  vidū  ar
visaugstāko kvalitāti vienāda cenu līmeņa apstākļos. Bez  tam  Jānim  patika
klient  apkalpošanas  līmenis  šajā  kompānijā  -  veiksmīgi  noorganizētais
palīdzības  dienesta darbs.

4.5. REAKCIJA UZ PIRKUMU.

Pienāca laiks Jāņa uznēmumam reāli uzzsākt darbību Latvijas tirgū. Līdz  tam
laikam jau sen bija atrasti sadarbības partneri visās pasaules malās.  Vairs
nebija jauztraucas ne par izejvielām,  ne  par  profesionālo  palīdzību,  ne
tehnisko nodrošinājumu. Bizness  plauka  un  zēla,  un  Jānis  bija  patiesi
apmierināts ar savu toreizējo izvēli, un tagad Ollopa  Interneta  pieslēgumu
rekomendē arī aviem draugiem un paziņām.

5. TIRGUS SEGMENTĀCIJA.

Patērētājus var iedalīt vairākās grupās pēc segmentācijas  pazīmēm,  tās  ir
ģeogrāfiskās,  demogrāfiskās,  sociāli  ekonomiskās,  nacionālās,  kultūras,
personiskās un rīcības pazīmes.

5.1. ĢEOGRĀFISKĀS PAZĪMES.

Var izdalīt trīs kategorijas:

1. Lielas pilsētas (Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, pilsētas ar  lielu
iedzīvotāju skaitu),
2. Vidējas pilsētas,
3. Mazpilsētas  ( pilsētas, ciemati, apdzīvotas vietas).

Internetam  ir  nepieciešams  diezgan   augsts   tehnoloģiskais   attīstības
līmenis.  Nepieciešamība  pēc  Interneta   pilsētās   ir   krietni   lielāka
(studenti, dažādas  starptautiskas  organizācijas,  uzņēmumi  ar  sadarbības
partneriem ārzemēs). Iezvanīties no attālākām  teritorijām  izmaksā  krietni
dārgāk (kā tālsaruna), tādēļ Interneta provaideri galvenokārt orientējas  uz
pirmo kategoriju.

5.2. DEMOGRĀFISKĀS PAZĪMES.

Patērētājus var iedalīt atkarība no vecuma, dzimuma,  ģimenes  lieluma,  tās
dzīvesveida. Patērētāja  orientējošais  vecums  varētu  būt  no  7  līdz  60
gadiem, taču visvairāk  Internetu  lieto  jaunieši  un  vidēja  gadu  gājuma
cilvēki. Iedalot patērētājus pēc dzimuma, nav  novērojama  liela  atšķirība.
Būtisks ir ģimenes dzīvesveids, bērnu un vecāku intereses, vajadzības.

5.3. SOCIĀLI EKONOMISKĀS PAZĪMES.

Viena no pazīmēm ir ienākumu līmenis, nav svarīgi  juridiskai  vai  fiziskai
personai. Internetu nevar nosaukt par pirmās nepieciešamības  preci,  ģimene
domās vispirms par pārtiku,  apģērbu,  uzņēmums  ieguldīs  brīvos  līdzekļus
darījumos, kas nodrošina  tā  izdzīvošanu,  un  tikai  tad  domās  par  tādu
papildus ērtību, kā Internets. Tāpat ir jāmin tādi  faktori,  kā  profesija,
izglītība. Ja lietotājs nezin angļu valodu vai neorientējas datoros,  šaubos
vai viņš kļūs par Interneta  lietotāju.  Dažādu  profesiju  pārstāvji  nevar
iztikt bez Interneta, tas ir kļuvis par darba sastāvdaļu.

5.4. KULTŪRAS PAZĪMES.

Segmentējot pēc kultūras pazīmēm loģiski būtu secināt,  jo  augstāka  garīgā
attīstība un izglītības līmenis, jo lielāks pieprasījums pēc Interneta.

5.5. PERSONISKĀS PAZĪMES.

Ir  cilvēki,  kas  joprojām  neuzticas  datoriem  un  kur   nu   vēl   tādai
informācijas ieguves avotam, kā Internets. Šie cilvēki izvēlas jau  ierastas
lietas – grāmatas, laikrakstus, televīziju.

5.6. RĪCĪBAS PAZĪMES.

Attiecībā uz pircēja rīcību svarīgi ir  zināt  tā  izvēles  kritērijus:  cik
nozīmīga klientam ir apkalpošanas kvalitāte, izplatītāja  popularitāte,  vai
arī priekšroka tiek dota zemām cenām.

6. REKOMENDĀCIJAS.

Analizējot esošo situāciju mēs varam sniegt sekojošas rekomendācijas:

6.1.

Valdībai atbalstīt tos uzņēmus, kas  veido dažādus projektus skolu  un  citu
mācību iestāžu apgādāšanai ar datoriem un Interneta pieslēgumu,  kā  arī  šo
mācību iestāžu audzēkņu apmācīšanai. Labu piemēru  rāda  Latelekom,  Fortek,
Tildes un ComputerLand apvienotās “komandas” veidotais  projekts  “Odiseja”,
kas paredz apgādāt 30 Latvijas skolas ar datoriem un Interneta pieslēgumu.

6.2.

Latvijas  uzņēmumiem   vairāk   pievērsties   www   lapu   izveidošanai   un
izvietošanai  Internetā,  jo  tas  ļauj   cilvēkiem   visā   pasaulē   iegūt
informāciju  par  konkrēto  uzņēmumu,  kas,  savukārt,  ir   iespēja   iegūt
sadarbības partnerus un piesaistīt klientus.

6.3.

Interneta   pieslēgumu   izplatītājiem   izveidot    tiešos    sakarus    ar
starptautiskajiem Interneta  pieslēgumiem,  tādā  veidā  nodrošinot  lielāku
datu  pārraides  ātrumu  un  trafika  apmaiņu.  Var  arī  paplašināt   esošo
pieslēgumu caurlaidību.

6.4.

Kādam no  lielākajiem  Latvijas  Interneta  izplatītājiem  (Latnet,  Apollo,
Parks) vajadzētu mēģināt ielausties starpteutiskajā tirgū.  Iesākumā  varētu
mēģināt konkurēt ar Lietuvas, Igaunijas, Krievijas vietējiem provaideriem.

6.5.

Noslēgt līgumus  starp  SIA  Lattelekom  un  Interneta  izplatītājiem,  kuri
paredz  telefona  līniju  izmantošanas   tarifu   samazināšanu,   izmantojot
Internetu (principā  to  varētu  panākt  slēdzot  līgumus  par  900  sērijas
telefonu nummuru nodrošināšanu).


ńģīņšåņü ķą šåōåšąņū ļīõīęčå ķą "×åõč’"