Uzmuma personls


                            LATVIJAS UNIVERSIT?TE
                       Ekonomikas un vad?bas fakult?te
                              Finansu instit?ts



                             Uz??muma person?ls
                         Refer?ts m?c?bu priek?met?
                       DARBA ORGANIZ??ANA UN VAD??ANA



                                  R?g? 1999



                                   SATURS

                                                                        lpp.

Ievads                                                              3


Vad?t?ja un darbinieku savstarp?j?s attiec?bas                4


Sabalans?ts person?la sast?vs attiec?b?
uz vecumu, profesion?lo sagatavot?bu utt.                     7


Darbinieku main?ba, person?la profesion?la
apm?c?ba                                                            10


Nobeigums                                                     12



                                   IEVADS

      Jap?nas ekonomikas veiksm?g? att?st?ba ilgsto?? laika  posm?  savulaik
pamudin?ja da??du valstu zin?tniekus un prakti?us uzman?gi p?t?t  meh?nismus
un iemeslus, k?d?? ?ai mums tik t?laj? un eksotiskaj? zem? tiek pan?kta  tik
augsta ra?o?anas efektivit?te. ?? anal?ze ??va secin?t, ka Jap?n?  ra?o?anas
vad??anas  koncepcijas  centr?  atrodas  cilv?ks,  to  uzskatot  k?   firmas
augst?ko v?rt?bu (!).  ?aj?  koncepcij?  visas  vad??anas  sist?mas  tur  ir
v?rstas str?d?jo?o  visu  iesp?jamo  dot?bu  un  sp?ju  atkl?smei,  lai  t?s
maksim?li  izmantotu  ra?o?anas  proces?,  bet  cilv?ks  lai  pats   tiektos
veicin?t t?s firmas uzplaukumu, kur? vi?? str?d?.
      Izmantojot jap??u pieredzi, ASV un  vair?k?s  Eiropas  valst?s  p?d?j?
laik? ar? ir  izveidoti  da??di  vad??anas  mode?i,  kuru  uzman?bas  centr?
atrodas  cilv?ks.  ?ie  mode?i  parasti  satur  ??dus  blokus   un   atzi?as
(svar?guma sec?b?):
      1) organiz?cijas (uz??muma, firmas) person?la kvalitat?vais sast?vs,
      2)  iece?ot  darbiniekus  firmas  svar?g?kajos  poste?os  tiek  r?p?gi
         nov?rt?tas to zin??anas, prasmes un sp?jas;
      3)  lieti??o  attiec?bu   stila   un   kult?ras   veido?ana   konkr?t?
         organiz?cij?, firm?;
      4) firmas att?st?bas ilgtermi?a m?r?u konkretiz?cija.

      Darbs ar cilv?kiem, ar person?lu  vai var b?t kas svar?g?ks?



             Vad?t?ja  un  darbinieku  savstarp?j?s  attiec?bas

      Optim?lu attiec?bu nodibin??ana starp p?rvaldniekiem un  padotajiem  -
t? ir viena no svar?g?kaj?m soci?li  psiholo?iskaj?m  probl?m?m,  kas  liel?
m?r? veido vad??anas procesu rezult?tus. Ir konstat?ts, ka pretrunas,  kuras
rodas darbinieku  saskarsmes  proces?,  rada  darba  ra??guma  samazin??anos
vismaz par 30% (!). Savuk?rt, - person?la  motiv?cija  optim?lu  savstarp?jo
attiec?bu apst?k?os to palielina par apm?ram t?du pat procentu.
      Tai pa??  laik?  patreiz  ir  iez?m?jusies  attiec?bu  pasliktin??an?s
probl?ma starp str?dniekiem un r?kot?jiem. K? galvenais iemesls tiek  min?ta
t?ze, ka liel?kajai da?ai nodarbin?to (piem?ram, ASV  43%) piem?t  izteikti
ciniska  attieksme  pret  dz?vi  un  savu   darbu.   Soci?l?s   psiholo?ijas
speci?listi nosauc ??dus visp?rin?tus ??s attieksmes iemeslus:
       o darbs tiek p?r?k zemu apmaks?ts;
       o p?rvaldniekiem nek?d? gad?jum? nedr?kst uztic?ties;
       o uz??mums nedom? par neko citu, tik k? par savu biznesu;
       o str?d?jo?ie ir p?r?k ierobe?oti sava darba laika r?c?b?.
      Neg?ciju mazin??anai eksperti pied?v? ??du strat??iju:
      1) jau pa?? s?kum?, nosl?dzot  darba  l?gumu,  cilv?kiem  ir  j?ieg?st
         re?li priek?stati par savu darbu,
      2) darbiniekiem paredz?t un dele??t ties?bas, k? ar? atbild?bu  l?mumu
         pie?em?anai un to izpildei ikdienas darba proces?,
      3) ir nepiecie?ams nostiprin?t str?d?jo?o profesion?lo darba ?tiku.
      Laik?, kad firmas ?pa?i  pa?aujas  uz  labas  komandas  darbu,  pieaug
vad?bas loma kolekt?va veido?an?. Vairums cilv?ku augstu v?rt?  profesion?lu
un izl?m?gu vad?bu. Tai pat laik?  ir  svar?gi  b?t  god?giem,  saproto?iem,
labu v?lo?iem. ??du ?pa??bu tr?kums  var  kav?t  labu  sadarb?bu,  v?l??anos
kop?gi risin?t da??das probl?mas.
      Katram darbiniekam ar? pa?am  j?piedal?s  firmas  liet?s  un  j?cen?as
sasniegt maksim?li labus r?d?t?jus darb?, t?d?j?di  g?stot  gandar?jumu  par
padar?to.
      Laba reput?cija ir neap?aub?ms firmas kapit?ls. ?is v?rds nav  tikai
popularit?te tirg?. Daudz b?tisk?k ir  veidot  atmosf?ru  firm?,  darbinieku
viedokli par savu darba vietu, t?s vad?bu, kolekt?vu.
      Lai darbinieki tie??m censtos  str?d?t,  vi?u  attieksmei  pret  firmu
j?b?t pozit?vai; t?pat j?b?t tic?bai vad?bai, firmas produkcijai. Tie,  kuri
ir apmierin?ti un  firmai  uztic?gi,  labpr?t  turpin?s  str?d?t  firm?;  uz
vi?iem var?s pa?auties ar? firmai kritisk?s situ?cij?s.
      Firmai nep?rtraukti j?inform? arodbiedr?ba  par  ra?o?anu,  finansi?lo
progresu, kadru politiku. Piln?gas  un  noder?gas  inform?cijas  izplat??ana
darbinieku vid? var nov?rst daudzus p?rpratumus un probl?mas.
      Ir ?pa?i svar?gi, lai darbinieki sa?emtu prec?zu inform?ciju par  visu
firmas darb?bu, att?st?bu  realiz?cijas  sf?r?,  finansi?lajiem  r?d?t?jiem,
pl?niem attiec?b? uz str?d?jo?iem, telp?m, utt.
      Inform??anu un konsult?cijas var da??di organiz?t   noturot  sapulces
ar arodbiedr?bu p?rst?vjiem, izplatot inform?ciju rakstveid?  u.c.  M??iniet
darba gait? noskaidrot  vispiem?rot?ko  str?d?jo?o  inform??anas  veidu.  Jo
vair?k darbinieki tiks  iesaist?ti  firmas  darb?b?,  jo  liel?k?  b?s  vi?u
interese  iesaist?ties diskusij?s par  firmas  att?st?bu  un  l?dzdarboties.
Lai diskusijas b?tu tie??m noz?m?gas, svar?ga ir savlaic?ga inform?cija.
      Ir vair?ki veidi, k? stimul?t  darbiniekus  str?d?t  cent?gi    alga,
apzi?a,  ka  esi  firmai  nepiecie?ams,  apmierin?jums  ar  darbu,   iesp?ja
att?st?t savas prasmes, utt.
      Pat, ja  atalgojuma  apm?rs  nav  vien?gais  noteico?ais  faktors,  ir
svar?gi,  ka  tas  noteikts  taisn?gi.  Tam  j?atbilst  gan   prasmei,   gan
izpild?jumam. Ab?m pus?m j?vienojas par god?gu darba samaksas sist?mu.
      Darba vide, darba veids un katra str?d?jo??  iesp?ja  kontakt?ties  ar
vad?bu un att?st?ties ir ?oti b?tiski  faktori.  T?tad  firmai  j?dara  viss
iesp?jamais, lai  nodro?in?tu  apst?k?us,  kas  stimul?  un  iesaista  visus
str?d?jo?os firmas darb?b?. ?ai sakar?b?  daudz  var  dot  r?p?gi  p?rdom?ta
politika darbam ar person?lu.



   Sabalans?ts  person?la  sast?vs  attiec?b?  uz vecumu,  profesion?lo
                             sagatavot?bu  utt.

      Pie?emsim, ka vairums  atbild?gu  darbinieku  aiziet  pensij?  apm?ram
vien?  laik?  vai  aiziet  pensij?  pirms  laika,  vai  paliek  str?d?t   uz
pusslodzi. ??d? situ?cij?  firm?  rad?sies  kadru  probl?mas.  T?pat  notiks
situ?cij?, kad vairums darbinie?u vienlaic?gi atrodas dekr?ta  atva?in?jum?.
Firmas  sekm?gai  darb?bai  ir  b?tiski  sabalans?t  darbinieku  vecumu   un
dzimumu.
      K? zin?ms, v?rie?iem piem?t liel?ks fizisks sp?ks  un  iztur?ba,  vi?u
organisms maz?k pak?auts nelabv?l?gas vides ietekmei. T?p?c tas  j??em  v?r?
form?jot cehus (sevi??i   karstos!),  iecirk?us,  brig?des  u.tml.  V?rie?i
parasti ir uz??m?g?ki, ?tr?k pie?em  l?mumus.  Tas  nepiecie?ams,  str?d?jot
da??du l?me?u vad?t?ju amatos ar liel?ku vai maz?ku padoto skaitu,  pie  tam
 da??d?s nozar?s.
      Sievietes  ir  akur?t?kas,  uzman?g?kas,  r?p?g?kas,  kas  ir  svar?gi
speci?listu (ar? galveno un vado?o) darb?.
      T?d?j?di kop?jas iez?mes sievie?u  un  v?rie?u  izmanto?anai  da??dos,
teiksim, apar?ta darbos ir ??das:
       o v?rie?iem viegl?k padodas darbs  ar  padotajiem  (direktori<  cehu,
         iecirk?u, mai?u priek?nieki, meistari u.c.);
       o sievietes sevi lieliski ir par?d?ju?as k? noda?u, dienestu, biroju,
         sektoru,  grupu  vad?t?jus  un   ar?      t?   saucam?s   ierindas
         speci?listes.
      Laborantu,  norm?t?ju,  dispe?eru,  tehni?u,   kontrolieru   vid?   ir
izplat?ts sievie?u darbs, v?rie?u vi?u vid? ir tikai 15%.
      Ra?o?anas organizatori, s?kot no meistara, - t? ir v?ri??a  profesija,
kur? sievietes sast?da 30% un maz?k.
       N?ko?ais  ar  person?lu  saist?ts  b?tisks  jaut?jums  ir  darbinieku
kompetence.  Darbiniekiem  ar  l?dz?gu  orient?ciju  un  prasmi  nevajadz?tu
atrasties promb?tn? vienlaic?gi. T?d?? jau iepriek? j?risina ?ie jaut?jumi.
      Jo maz?ka firma, jo viegl?k to  iespaido  k?da  darbinieka  promb?tne.
Darbs rit norm?li, ja darb? ir visi firmas darbinieki.  Ja  k?ds  ir  ilg?ku
laiku prom, tas dr?z  j?tami  ietekm?  firmas  darbu.  ?pa?i,  ja  promb?tn?
atrodas viens no galvenajiem firm? str?d?jo?iem, dr?z var rasties  nopietnas
aiz?er?an?s. T?d?? jau iepriek?  j?cen?as  mekl?t  risin?jumus,  apsprie?ot,
kur? tie?i var?s izpild?t ?os uzdevumus, un k?di b?s pas?kumi, lai  apm?c?tu
iesp?jamo aizvietojumu.
      Ja k?dam darbiniekam viena uzdevuma veik?ana prasa p?r?k daudz  darba,
vienm?r past?v zin?ms risks, ka vi?am b?s maz laika citiem  pien?kumiem  vai
to veik?ana neb?s pietiekami r?p?ga. P?rslodzi darb? var rad?t darba  apjoma
palielin??an?s  un  t?  nevienm?r?g?  ietekme  uz   da??diem   darbiniekiem.
Reorganiz?cija  un  izmai?as  ra?o?an?  var,  piem?ram,  izmain?t   darb?bas
uzsvaru, l?dz ar  to  da?u  kvalific?tu  darbinieku  ikdienas  darba  apjoms
palielin?s, kam?r citiem darbs nav pietiekams. Ir ar? j??em v?r?, ka  vienam
vai p?ris cilv?kiem var neb?t agr?k?s darba efektivit?tes.
      Darbinieks, kuram slodze ir p?rm?r?gi liela visu laiku, ?tr?k  saslims
vai pagurs. No otras puses,  darbinieks,  kur?  nav  p?r?k  noslogots,  s?ks
uzskat?t savu darbu par nenoz?m?gu un apnic?gu.
       Darba  pien?kumu  sadal?jums  firm?  nereti  ir  atkar?gs  no  firmas
att?st?bas pamatkoncepcijas.  Izmai?as  var  rad?t  neskaidr?bas,  piem?ram,
nosakot katra str?d?jo?? atbild?bas sf?ru, da?i jaut?jumi visp?r var  palikt
bez iev?r?bas.
      Lai darbs b?tu patiesi  efekt?vs,  katram  str?d?jo?am  j?b?t  skaidri
noteiktiem pien?kumiem vismaz vi?a ie?emamaj?  amat?.  Firmas  organiz?cijai
kopum?  j?b?t  t?dai,  lai  visi  str?d?jo?ie  b?tu   ieinteres?ti   izr?d?t
iniciat?vu.
      L?mumu pie?em?anas ties?b?m  ir  j?b?t  skaidri  noteikt?m,  piem?ram,
t?d?s jom?s k? sag?de (t?s maksim?l? apjom?),  virsdarba  laika  noteik?ana,
darbinieku pie?em?ana un atlai?ana  no  darba,  darba  k?rt?bas  noteik?ana,
utt. Ja darbinieki p?rzin un atbalsta firmas  organiz?ciju,  firmas  darb?ba
ir l?dzsvarota; ir  viegl?k  str?d?t  k?  kolekt?vam,  maz?ks  ir  pien?kumu
dubulto?an?s risks.



           Darbinieku  main?ba,  person?la  profesion?l?  apm?c?ba

      Uz??muma vad?t?ji saduras ar  sam?r?  nopietnu  probl?mu    person?la
main?bu, kas j?tami ietekm? ra?o?anu, negat?vi  atsaucas  uz  visa  uz??muma
ra?ot?s produkcijas apjomu, ra??gumu un pe??u.
      Ja jaunu vai atbr?voju?os posteni firm? nevar  ie?emt  jau  str?d?jo?s
darbinieks, ir j?pie?em darb? v?l k?ds  cits.  Ir  ?oti  svar?gi  izv?l?ties
?sto cilv?ku. Neviena firma neieg?d?sies ma??nu  par  piecdesmit  t?ksto?iem
m?rci?u, vispirms neveicot attiec?gus apr??inus. Izmaksas  jauna  darbinieka
algo?anai ir tikpat lielas, vismaz pirmo piecu gadu laik?. Tom?r  atmaks?jas
ieguld?t zin?mu darbu, lai atrastu nepiecie?amo darbinieku  gan  patreiz?jam
postenim, gan iesp?jamiem pien?kumiem n?kotn?.
      Jaunajam darbiniekam j?atbilst firmas  pras?b?m,  k?  ar?  j?iek?aujas
str?d?jo?o  kolekt?v?.  Ja  darbinieka  apm?c??an?   piedal?s   gan   noda?u
vad?t?ji, gan kol??i, tad visi  j?tas  vienl?dz  atbild?gi,  lai  darbinieks
justos labi jaunajos apst?k?os. Jo dr?z?k tas notiks, jo ?tr?k  ?is  cilv?ks
atrais?sies un str?d?s ar pilnu atdevi.
      Darbinieki ir visv?rt?g?kie firmas resursi.  T?d??  ir  ?pa?i  svar?gi
nov?rt?t vi?u sp?jas, pieredzi un intereses. Tas ir labu pan?kumu pamats.
      Rietumu sabiedr?b? pak?peniski  veidojas  izpratne  par  profesion?l?s
apm?c?bas politikas nepiecie?am?bu. Uz??mumi arvien  bie??k  izmanto  da??du
konsult?jo?u  organiz?ciju   pakalpojumus,   lai   izveidotu   profesion?l?s
apm?c?bas politiku atbilsto?i savu firmu ekonomiskai  strat??ijai,  apm?c?bu
tuvinot uz??muma konkr?tiem apst?k?iem.
      Tom?r tas prasa labas  zin??anas  par  darbinieku  sp?j?m,  attieksmi,
tikai ar  vi?u  apm?c??anu.  Katram  atsevi??am  darbiniekam  j?dod  iesp?ja
izm??in?t kaut ko jaunu. Daudziem cilv?kiem ir ?pa?i talanti  un  intereses,
kas  neatkl?jas,  iekams  ?is  cilv?ks  nes?k   darboties   piln?gi   jaunos
apst?k?os, iesp?jams, pat ?rpus firmas.



                                  NOBEIGUMS

       Galven?  atzi?a,  ko  ieg?st  da??du  person?la  vad??anas   probl?mu
p?t?jumos, ir nepiecie?am?ba piev?rst paaugstin?tu  uzman?bu  person?lam  un
t? kopdarb?bas vad??anas metod?m augsti automatiz?tu tehnolo?iju  apst?k?os.
Strat??iskais virziens ir  maksim?la  tehnisko  iesp?ju  izmanto?ana,  darba
humaniz?cija un darbinieku iniciat?vas atbalst??ana  ar  visiem  iesp?jamiem
l?dzek?iem. Visnota? sv?t?gas un v?r? ?emamas ir ??das atzi?as:
       o soci?l?s inov?cijas ir tikpat svar?gas, k? tehnolo?isk?s;
       o kapit?ls invest?jams ne tikai  jaun?kaj?  un  modern?kaj?  tehnik?,
         tehnolo?ij?, bet ar? person?la sagatavo?anai un apm?c?bai;
       o darbinieku aktivit?tes koordin?cija ir j?nodro?ina ar komunik?cijas
         l?dzek?iem, k? ar? veicinot savstarp?ju psiholo?isku sapra?anos;
       o Kolekt?va probl?mas nepiecie?ams risin?t ar kop?j?m p?l?m, veidojot
         kooperat?va darba stilu.
      P?c rietumu speci?listu  dom?m  n?kotnes  person?lpolitikas  veido?an?
jau ?odien ir j?iev?ro ??di principi:
       o piln?ga uztic?ba darbiniekam,  tam  pie??irot  maksim?li  iesp?jamo
         past?v?bu;
       o person?lvad?bas taktik? galven?  v?rt?ba  piegrie?ama  cilv?kam  un
         vi?a iniciat?vai (!);
       o  uz??muma  darb?bas  rezult?ti  ir  tie?i  atkar?gi  no   kolekt?va
         salied?t?bas pak?pes;
       o maksim?la vad?bas funkciju dele???ana darbiniekam;
       o nepiecie?ams visnota? att?st?t darbinieku motiv?ciju.



"Uzmuma personls"