Latvijas Universit?te
                                            Fizikas un matem?tikas fakult?te
                                                         Datorzin?t?u noda?a



                           Atmi?a, t?s att?st??ana



                                  refer?ts



                                                           Darba autors: xxx
                                                          DatZ B 97029, 2DZ3



                                   -1999-


                                   Saturs

Atmi?as mode?i   3
  1. Vair?katmi?u modelis    3
  2. Apstr?des l?me?u (levels-of-processing) modelis     3
  3. Semantisko t?klu modelis      3
Atmi?as strukt?ra un funkcijas    4
  ?stermi?a atmi?a     4
  Ilgtermi?a atmi?a    5
  Aizmir?ana      7
  Aizmir?anas l?kne.   7
  Iegaum?t un atcer?ties     8
Izmantot? literat?ra   10


                               Atmi?as mode?i


Pamat? darbu ar atmi?u var iedal?t tr?s f?z?s:
kod??ana  saglab??ana  aktualiz??ana

Tom?r nav vienota viedok?a par katra  atsevi???  procesa  norisi.  T?  viet?
apl?ko da??dus atmi?as mode?us.

1. Vair?katmi?u modelis

Waugh un Norman (1965) atmi?u iedala prim?raj? un sekund?raj?. Ien?ko??
inform?cija nok??st prim?raj? atmi??, kur? vienlaic?gi var glab?ties 5-9
objekti (items). Regul?ras atk?rto?anas rezult?t? objekti no prim?r?s
atmi?as nok??st sekund?raj?, kas nodro?ina ilgsto?u uzglab??anu. ?aj?
gad?jum? turpm?ka atk?rto?ana vairs nav nepiecie?ama.
Atkinson un Shiffrin (1965, 1968, 1971) ?? dal?juma apz?m??anai lieto
terminus ?stermi?a atmi?a (?TA) un ilgtermi?a atmi?a (ITA). ?stermi?a
atmi?? inform?cija glab?jas aptuveni 30 sekundes, ilgtermi?a atmi?? t?
p?riet atk?rtojot. Min?tie autori papildin?ja ar? saj?tu atmi?as
koncepciju. Inform?cija saj?tu atmi?? tiek uzglab?ta pavisam ?su br?di 
vizu?l? (Ikon) 0,5 sekundes, audit?v? (Echo) da?as sekundes (Sperling,
1963). Ja ?ai inform?cijai piev?r? uzman?bu, t? tiek pak?auta apstr?dei
?stermi?a atmi??.
Cowan (1988) uzskata, ka ?TA un ITA veido vienotu veselu, no k? ?TA ir
akt?v? da?a.

2. Apstr?des l?me?u (levels-of-processing) modelis

Craik un Tulving (1975) p?t?ja v?rdu atcer??an?s atkar?bu no to uztver?anas
un apstr?des veida  izskats, skan?jums, semantisk? j?ga. Ar katru n?ko?o
l?meni atcer??an?s varb?t?ba pieauga. Piem?ram, tie eksperimenta
dal?bnieki, kuriem lika nov?rt?t teksta saturu, uzr?d?ja lab?kus rezult?tus
nek? tie, kuriem ?aj? pa?? tekst? lika saskait?t a burtus.
Walker un Jones (1983) ?o konceptu papildin?ja ar elabor?cijas j?dzienu. Ar
to saprot apzin?tu abstrakciju mekl??anu inform?cijas reprezent?cijai
atmi??. Elabor?cija nodro?ina efekt?v?ku atmi?as izmato?anu.

3. Semantisko t?klu modelis

Daudzi autori ir izstr?d?ju?i mode?us iesp?jamajai atmi?as organiz?cijai,
m??inot izskaidrot piek?uvi inform?cijai. Hierarhijas, kuru j?dzienu
kompleksums pieaug virzien? uz virsotni (Collin un Quillian), matricas
(Broadbent) un kategorijas, p?c kur?m tiek sa??iroti objekti (Smith).
Turpm?k p?rsvar? tiks apl?kots vair?katmi?u modelis.


                       Atmi?as strukt?ra un funkcijas

P?tot atmi?u, izdala tr?s t?s sast?vda?as  saj?tu, ?stermi?a un  ilgtermi?a
atmi?u, no kur?m b?tisk?k?s ir p?d?j?s divas.

                            1. z?m?jums. Atmi?a.

?stermi?a atmi?a



?stermi?a atmi?? vienlaic?gi iesp?jams glab?t apm?ram septi?us objektus.
Lai gan tas ir atkar?gs no konkr?t? indiv?da, novirze parasti nep?rsniedz
p?ris objektus. Tas noz?m?, ka patva??gu 5 ciparu virkni, piem?ram,
   2 7 6 4 9
m?s sp?jam piln?b? patur?t atmi??, turpret? virkni, kas sast?v no 15
cipariem, piem?ram,
   2 7 6 5 8 3 7 5 8 4 3 6 6 7 5
tikai fragment?ri.

Inform?cijas uzglab??anas laiks vienreiz?jas iegaum??anas gad?jum?
nep?rsniedz da?as sekundes. Lai to palielin?tu, nepiecie?ama atk?rto?ana.
Visviegl?k tas ir verb?las inform?cijas gad?jum?, nedaudz gr?t?k - ar
citiem inform?cijas veidiem. ?stermi?a atmi?a darbojas p?c rindas principa
 t.i., ja jaunajam objektam pietr?kst vietas, tas p?rkl?j objektu, kur?
visilg?k jau atradies atmi??.

Pa?i objekti var b?t ar? daudz sare???t?ki nek? iepriek??j? piem?r?
izmantotie. Galvenais nosac?jums  katram objektam j?atbilst semantiskai
vien?bai, ko iesp?jams identific?t ar ilgtermi?a atmi?as pal?dz?bu. K?
piem?ru var min?t v?rdus. Virkni no 5 patva??gi izv?l?tiem paz?stamiem
v?rdiem iegaum?t ir tikpat viegli k? 5 ciparus vai 5 burtus, kaut gan burtu
kopskaits ?aj? virkn? var iev?rojami p?rsniegt 7. 15 v?rdu gad?jum?
m??in?jums lemts neveiksmei, t?pat k? ar 15 cipariem, piem?ram:
   m?s eksperiments sp?t pier?d?ties m?nus ?stermi?a septi?i gaita atmi?a
   vienlaic?gi divi uzglab?t plus ka objekti
Turpret?, ja v?rdi ir savstarp?ji saist?ti, tos patur?t atmi?? nesag?d?
?pa?as gr?t?bas, piem?ram,
   Eksperimentu gait? pier?d?jies, ka m?su ?stermi?a atmi?a vienlaic?gi sp?j
   uzglab?t septi?us plus m?nus divus objektus.
Ar? ?aj? gad?jum? v?rdu skaits iev?rojami p?rsniedz devi?us, ta?u k??das,
atgrie?ot inform?ciju, diez vai b?s noz?m?gas. Tas r?da, ka inform?ciju
iesp?jams saist?t v?l augst?kos l?me?os nek? burti vai v?rdi, un, prasm?gi
to izmantojot, ?stermi?a atmi?as apjomu var iev?rojami palielin?t.
   ?o t?zi apstiprina apstiprina eksperiments, ko 1965. gad? veica DeGroot.
   Eksperimenta dal?bniekiem vajadz?ja p?c ?stermi?a atmi?as atjaunot ?aha
   poz?cijas. K? jau bija sagaid?ms, labi ?ahisti pie??va maz k??du, bet
   ies?c?ji pareizi novietoja tikai da?as fig?ras. Eksperimenta otraj? da??
   fig?ras uz ?aha galdi?iem tika izvietotas patva??gi. ?oreiz labo
   sp?l?t?ju rezult?ti nokrit?s l?dz ies?c?ju l?menim, turpret? p?d?jo
   rezult?ti praktiski neat???r?s no iepriek??j? eksperiment? uzr?d?tajiem.
   No t? var secin?t, ka specifisku probl?mu abstrakcijas un paraugi, kas
   glab?jas ilgtermi?a atmi??, var b?tiski ietekm?t darbu ar ?stermi?a
   atmi?u. ?aha gad?jum? t?s ir savstarp?ji saist?tas fig?ru kombin?cijas.
??du paraugu atpaz??ana palielina pieejamo faktu apjomu, k? rezult?t?
daudzus uzdevumus iesp?jams paveikt ?tr?k.

Katrai saj?tu sist?mai ir sava ?stermi?a atmi?a. L?dz ?im izdal?tas un
izp?t?tas runas/dzirdes un vizu?l? ?TA, ta?u nav izsl?gta ar? o?as/gar?as
un taustes ?TA eksistence.

Inform?cija, kas izteikta ar valodas pal?dz?bu, nok??st fonolo?iskaj? ?TA,
turkl?t t? var b?t gan vizu?la (rakstveida), gan audit?va (mutiska).
Vizu?laj? ?TA nok??st p?r?j? vizu?l? inform?cija. T?p?c, lai pan?ktu
optim?lu iegaum??anu, ieteicams kombin?t tekstu?lu un grafisku att?lojumu.
J?iev?ro, ka vizu?l? inform?cija parasti ir neprec?z?ka un to ieteicams
dubl?t ar valodas l?dzek?iem.


Ilgtermi?a atmi?a

Ja ?stermi?a atmi?as saist?ta ar akt?vaj?m nervu ??n?m (smadze?u darb?-ba),
tad ilgtermi?a atmi?as saturs glab?jas k? saites starp neironiem (smadze?u
strukt?ra).

No t? izriet divas b?tisk?k?s ITA ?pa??bas  neierobe?ots inform?cijas
uzglab??anas ilgums un gandr?z neierobe?ots apjoms. V?l j?min lielais laika
pat?ri??, kam?r inform?cija tiek p?rv?rsta smadze?u strukt?r?. Tas pieaug,
atkar?b? no inform?cijas uzglab??anas ilguma.

Ilgtermi?a atmi?a nodro?ina sekojo?as funkcijas: objektu atpaz??anu un to
saist?bu ar laiku, vietu un citiem objektiem.

Lai taup?tu vietu, inform?cija tiek glab?ta maksim?li abstrakt? veid?,
t?d?? p?c reprezent?cijas atmi?? ne vienm?r var restaur?t t?s s?kotn?jo
formu. Atmi?? jau eso?as abstrakcijas atvieglo reprezent?ciju, t?p?c liela
noz?me ir

                                                         2. z?m?jums.
Nervi.
atbilsto?o pamatj?dzienu apguvei un to sasaistei ar sekojo?ajiem faktiem.

Godden un Baddelay 1975. gad? p?t?ja apk?rtnes mai?as ietekmi uz atmi?u.
Div?m nir?ju grup?m vajadz?ja iegaum?t sarakstu ar v?rdiem, vieni to dar?ja
pludmal?, otri  j?r?. Ab?m grup?m pan?kumi bija l?dz?gi. Ta?u, kad grupas
apmain?ja viet?m, iegaum?to v?rdu skaits saruka par 40%. ?is efekts
izskaidrojams ar to, ka, lai nostiprin?tu inform?ciju atmi??, tiek
izmantotas asoci?cijas, kur?s neapzin?ti tiek lietoti apk?rtnes elementi.
Ja br?d?, kad j?atgrie? inform?cija, ?ie elementi nav pieejami, atcer??an?s
ir apgr?tin?ta. Tas attiecas ar? uz situ?cijas kontekstu k? t?du. No t?
izriet, ka apm?c?bai b?tu j?notiek apst?k?os, kas tuvin?ti pielietojumam.
Piem?ram, universit?t?m tipisk? apm?c?ba auditorij?s uzskat?ma par
apgr?tin?tu, ja vien par m?r?i neuzskata eks?mena k?rto?anu taj? pa??
telp?.
Izskaidrot atmi?as darb?bu m??in?ts jau sen. T? rezult?t? radies  ne  mazums
d?vainu  teoriju.  T?,  piem?ram,  50-tajos  un  60-tajos  tika   mekl?tas
atmi?as molekulas. ??s teorijas piekrit?ji uzskat?ja, ka atmi?a  smadzen?s
eksist? da??du olbaltumvielu veid?. 70-tajos gados aktu?la bija  vecm?mi?as
??nas teorija. Atsevi??as atmi?as, piem?ram, par savu  vecm?mi?u,  glab?jas
vien? vien?g? nervu ??n?. Tom?r ?? ideja dr?z vien  tika  atsp?kota.  T?  k?
nervu ??nas  past?v?gi  atmirst,  visu  laiku  vajadz?tu  zust  atmi??m  par
atsevi???m person?m, objektiem, notikumiem utt., kas  ac?mredzami  neatbilst
paties?bai.
?obr?d ir noskaidrots, ka atmi?as glab?jas nervu ??n?s  un  to  savstarp?j?s
sait?s. M?su smadzen?s ir aptuveni 100 miljardi nervu ??nu, un katra no  t?m
var b?t savienota ar 10000 cit?m. Princip? smadzenes ir  kabe?t?kls  vair?ku
simtu  t?ksto?u  kilometru  garum?,  pa  kuru  pl?st  str?va.  T?  var   gan
aktiviz?t, gan aiztur?t nervu  ??nu.  Aktiviz?cijas  gad?jum?  sign?ls  tiek
nos?t?ts t?l?k kaimi?iem.
Kas tad notiek br?d?, kad m?s  atceramies  savu  vecm?mi?u?  Fiks?tai  sejai
atmi??  atbilst  noteikta  nervu  ??nu   kombin?cija,   kuras   tiek   reiz?
aktiviz?tas. To elektrisk?s aktivit?tes rezult?t? smadzen?s  rodas  modelis,
kas reprezent? vecm?mi?u.
Kas nosaka, cik ilgi ?is modelis b?s pieejams? P?c zin?tnieku  dom?m  atmi?u
notur?bu nosaka divi faktori: reprezent?cij? iesaist?to ?unu skaits  un  t?s
savienojo?o sai?u stabilit?te. Jo  vair?k  ??nu,  jo  stipr?ks  sign?ls.  Jo
bie??k k?da no atmi??m tiek izsaukta, jo stabil?kas k??st saites.
Atmi?as darb?b? v?rojama darba dal??ana. Piem?ram, k? atmi??  tiek  att?lots
z?mulis?  Inform?cija  par  kr?su,  formu  un  funkcij?m  glab?jas   da??d?s
smadze?u  viet?s,  atkar?b?  no  saj?tu  org?na,  ar  kuru  var  identific?t
atbilsto?o ?pa??bu. Vajadz?bas  gad?jum?  no  t?m  vien?  mirkl?  atkal  var
izveidot vienotu  modeli.  Jaut?jums  par  to,  k?  tiek  noteikta  ?pa?ibas
pieder?ba objektam, joproj?m ir atkl?ts. Eksist?  hipot?ze,  p?c  kuras  par
identifikatoru  uzskat?ma  nervu  ??nu  aktiviz?cijas  frekvence.  Piem?ram,
nervu ??nas, kur?s glab?jas inform?cija par z?muli,  aktiviz?jas  50  reizes
sekund?, bet t?s, kur?s par pap?ru, tikai 30.


Aizmir?ana

    To, kas notiek smadzen?s, kad m?s aizmirstam inform?ciju, m??ina
izskaidrot divas teorijas:
atmi?as laika gait? izgaist;
jaun?ki iespaidi piln?b? vai da??ji p?rkl?j vec?kos, t?d?j?di sare???jot
piek?uvi.
    Ja, saska?? ar pirmo teoriju, atmi??m b?tu j?paz?d, tad aizmir?ana
notiktu proporcion?li pag?ju?ajam laikam. Tas l?dz ?im nav apstiprin?jies.
K?ds holandie?u p?tnieks veica ??du eksperimentu: se?us gadus vi?? veidoja
kartot?ku, kur? pierakst?ja visus savus iespaidus. P?c tam tika p?rbaud?tas
vi?a atmi?as par katru atsevi??u dienu. Reiz?m vi?am bija nepiecie?ams
pal?dz?t, piem?ram, pateikt, ar ko vi?? konkr?taj? dien? ir sarun?jies,
toties p?c tam vi?? sam?r? prec?zi sp?ja atst?st?t sarunas saturu. T?d?j?di
zin?tnieks atcer?j?s katru dienu pag?ju?o se?u gadu laik?. Atmi?u zudums
netika nov?rots.
    Galvenais atmi?u zuduma iemesls ir stress. Cilv?kam, kuram regul?ri
n?kas uz?emt p?r?k daudz inform?cijas, ir liel?kas izredzes kaut ko
aizmirst. Papildus ?im eksist? ar? fiziolo?isks aspekts. P?rm?r?ga stresa
hormona kortizola koncentr?cija kait?gi iedarbojas uz nervu ??n?m. Par t?
produkciju atbild Hypothalamus. Briesmu gad?jum? kortizols sagatavo ?ermeni
c??ai vai b?g?anai. Kol?dz hormons sasniedz Hypothalamus, t? produkcija
tiek p?rtraukta. Ja ?? dab?g? kontrole nedarbojas, k? tas, piem?ram, ir
cilv?kiem, kuri slimo ar depresiju, tiek nodar?ts kait?jums smadzen?m, tai
skait? ar? atmi?ai. Ja depresiju izdodas nov?rst, smadze?u darb?ba
atjaunojas iepriek??j? l?men?.
Ebbinghaus aizmir?anas l?kne

   Neraugoties uz savu cien?jamo vecumu (1885), aizmir?anas l?kne diezgan
prec?zi apraksta probl?mu, kas saist?ta ar jaunas inform?cijas apg??anu.
Jau p?c 30 min?t?m atmi?? no t?s b?s palikusi tikai puse.
    Lai gan turpin?jum? l?kne k??st l?zen?ka, vid?ji no jaunapg?t?s vielas
atmi?? paliek tikai piekt? da?a. T? k? nav iesp?jams iepriek? noteikt, kas
?aj? da?? ietilps, j?samierin?s ar zaud?jumiem un j?m??ina tos kompens?t ar
atbilsto??m iegaum??anas strat??ij?m.
    No t?m visbie??k lietot? ir m?c??an?s nevis l?dz br?dim, kad viela ir
apg?ta, bet gan atk?rto?ana n-t?s reizes p?c k?rtas. Jau 19. gadsimta
literat?r? nor?d?ta ??das r?c?bas bezj?dz?ba.

      Ebbinghaus eksperiment?li konstant?ja, ka gan tie, kuri m?c?s l?dz
apg??anai, gan tie, kuri atk?rto, n?ko?aj? dien? zina tikpat daudz
(prec?z?k  tikpat maz). Atk?rto?ana, kas seko uzreiz p?c m?c?bu f?zes,
situ?ciju neuzlabo.
    Tom?r risin?jums ir tie?i atk?rto?an?. Ta?u pie t?s j??eras tikai p?c
zin?ma laika. Kol?dz zin??anu l?menis sasniedz 100%, atk?rto?anu p?rtrauc 
lai pie t?s atgrieztos p?c divreiz ilg?ka laika. ?aj? zi?? paz?stam?k? ir
t.s. 5-10-20 programma. P?c m?c?bu vielas apg??anas b?tu j?iev?ro tr?s
p?rtraukumi pirms s?kt atk?rtot  5, 10 un 20 min??u garum?. Protams,
interv?lu garumu var main?t, saglab?jot proporciju, atkar?b? no apg?stam?
priek?meta. Vienu m?nesi atv?l?t m?c?b?m 10 min?tes dien? dod nesal?dzin?mi
vair?k nek? vienreiz m?nes? m?c?ties 5 stundas no vietas.  3. z?m?jums.



Aizmir?anas l?kne.      


Aizmir?ana ir dabisks process. T? ir saist?ta ar m?su smadze?u darb?bas
veidu. Aizmir?anu izraisa:
stress. Visbie??k sastopamais c?lonis, ta?u no t? ir iesp?jams izvair?ties.
vecums. Da?a atmi?as vecum? pasliktin?s, un to nov?rst nav iesp?jams.
narkotikas, medikamenti, alkohols. Ja smadzenes nav tiku?as pak?autas
gadiem ilgai iedarb?bai, p?rtraucot ?o vielu lieto?anu, atmi?ai ir labas
izredzes uzlaboties. Kan?die?u zin?tnieki pier?d?ju?i, ka alkohols dz??
tie?i pirms lieto?anas sa?emto inform?ciju.
??anas paradumi, sevi??i nepietiekams uzturs.
depresijas. Ietekme l?dz?ga k? stresam.

nervozit?te.


Iegaum?t un atcer?ties


    Sekojo?? iegaum??anas strat??ija dota Andreas Jorde redakcij?. T?s
izkl?st? vi?? lietojis ??dus terminus:

|Termins            |Apz?m?jums   |Inform?cijas      |
|                   |             |glab??anas ilgums |
|Ultra?stremi?a     |U?TA         |20 sekundes       |
|atmi?a             |             |                  |
|?stermi?a atmi?a   |?TA          |30 min?tes        |
|Ilgtermi?a atmi?a  |ITA          |Neierobe?ots, ta?u|
|                   |             |var zust pieeja   |

     Lai inform?ciju m?r?tiec?gi novietotu ITA, ?si pirms aizmir?anas t? ir
 apzin?ti j?atceras. Lai nezaud?tu pieeju ITA saglab?tajai inform?cijai, t?
 regul?ri j?atk?rto, pak?peniski palielinot interv?lus. Ieteicamais variants
   1 diena, 2 dienas, 4 dienas, 8 dienas, 16 dienas, atk?rto?anas beigas.
Dzejo?u iegaum??ana
Izlasiet divas rindi?as un t?l?t t?s bals? atk?rtojiet no galvas
(deklam?jot ieteicams skat?ties uz aug?u). T?s tagad atrodas U?TA.
Izlasiet un atk?rtojiet v?l divas divrindes. Ja tas aiz?em vair?k par 20
sekund?m, samaziniet teksta apjomu. Atk?rtojiet visas 6 rindi?as. T?s tagad
atrodas ?TA.
Iegaum?jiet v?l 4-5 ??das se?rindes. Tas aiz?ems aptuveni 8 min?tes. Seko
5-10 min??u p?rtraukums, lai atcer??an?s neb?tu p?r?k viegla. Atk?rtojiet
visas 30 rindi?as. T?s tagad atrodas ITA.
N?ko?o atk?rto?anu ieteicams veikt p?c da??m stund?m, vislab?k pirms
gul?tie?anas. Ar? turpm?kaj?s dien?s v?lams p?ris reizes atk?rtot
iegaum?to.
Sve?valodas v?rdu iegaum??ana
    Jaunos v?rdus ieteicams sadal?t blokos pa 4 l?dz 6 v?rdi katr?. Ja
vien? pieg?jien? cen?as apstr?d?t vair?k v?rdu, pirmie parasti tiek
aizmirsti. Izlasa, atk?rto, turpina ar n?ko?o bloku. Sistem?tiski
str?d?jot, ??d? veid? ?TA var ielas?t 25 v?rdus 5 min?t?s.
    P?rbaude uzreiz p?c visu v?rdu iegaum??anas nedod v?lamo rezult?tu.
Ieteicams 10 min??u p?rtraukums, p?c kura visu atk?rto. Tagad v?rdi atrodas
ITA.
M?c?bu kartot?ka
    Kartot?kas kastei ir 5 nodal?jumi, katrs n?ko?ais divreiz liel?ks par
iepriek??jo, pirmais ir vismaz?kais, piem?ram, 1-2-4-8-16.
    Karti?as vien? pus? raksta jaut?jumu, otr?  atbildi. Ieteicams atv?l?t
vietu ar? apstr?des datumiem. Ar karti?as aizpild??anu parasti pietiek, lai
to atcer?tos ar? n?ko?aj? dien?.
Jaunu karti?u ievieto pirmaj? nodal?jum? un apstr?d? n?kamaj? dien?. Atz?m?
apstr?des datumu, izlasa jaut?jumu, atbild, sal?dzina atbildi. Ja atbild?ts
pareizi, karti?u p?rvieto uz otr? nodal?juma beig?m. Ja atbild?ts
nepareizi, karti?u p?rvieto uz pirm? nodal?juma beig?m.
P?riet pie otr? nodal?juma. Apstr?d? t?s karti?as, kuras nav aiztiktas
vismaz 3 dienas. Ja atbild?ts pareizi, karti?u p?rvieto uz tre?? nodal?juma
beig?m. Ja atbild?ts nepareizi, karti?u p?rvieto uz pirm? nodal?juma
beig?m.
P?riet pie tre?? nodal?juma. Apstr?d? t?s karti?as, kuras nav aiztiktas
vismaz 6 dienas. Ja atbild?ts pareizi, karti?u p?rvieto uz ceturt?
nodal?juma beig?m. Ja atbild?ts nepareizi, karti?u p?rvieto uz pirm?
nodal?juma beig?m.
L?dz?gi apstr?d? atliku?os nodal?jumus. Ja uz jaut?jumu atbild?ts pareizi,
karti?a nok??st n?kamaj? nodal?jum? (no piekt? nodal?juma t? tiek iz?emta
no kartot?kas), ja ne  karti?a nok??st pirmaj? nodal?jum?.



?? metode nodro?ina gadiem ilgu pieeju ITA saglab?tajai inform?cijai.
                                             4.z?m?jums. M?c?bu kartot?ka.  



                            Izmantot? literat?ra


1. Stangl W. Werner Stangls Arbeitsbltter:
   7. berblick Gedchtnismodelle;
   8. Struktur und Funktion des Gedchtnisses;
   9. Das Vergessen;
  10. Lernen und Gedchtnis;
Gedchtnistraining, Gedchtnishilfen, Gedchtnistricks.

http://paedpsych.jk.uni-
linz.ac.at/INTERNET/ARBEITSBLAETTERORD/Arbeitsblaetter.html

2. Jorde A. Methode des zeitgesteuerten Auswendiglernens

   http://paedpsych.jk.uni-
   linz.ac.at/INTERNET/ARBEITSBLAETTERORD/LERNTECHNIKORD/Auswendiglernen.html


3. Klein K-M. Das Kurzzeitgedchtnis

   http://www.psychologie.uni-bonn.de/allgm/projekte/dfg_arb/kzg.htm

4. Bredenkamp J., Klein K-M. Strategien und Arbeitsgedchtnis eines
   Rechenknstlers

   http://www.psychologie.uni-bonn.de/allgm/projekte/DFG_arb/rechenk.htm





""