Bnkovskoe delo


                                 S A T U R S


    Ievads..................................................................
...............................2

    1.                 Banku                 izcel?an?s                  un
       iedal?jums....................................................3

1                                                                      Banku
           izcel?an?s.........................................................3

              1.                   Galvenie                    kred?tiest??u
                 veidi........................................3
    2.           Noguld?jumu           veidi           un           iek??j?
       kontrole.........................................5
              1.                                                 Noguld?jumu
                 veidi.......................................................
                 5
              2.                     Noguld?jumu                     iek??j?
                 kontrole......................................6
    3.      Aizdevumu      veidi      un       ar       tiem       sist?t?s
       proced?ras............................7
              1.                     Aizdevumi                      fizisk?m
                 person?m....................................7
              2.                    Aizdevumi                     juridisk?m
                 person?m...............................10
              3.                                                  Starpbanku
                 aizdevumi...............................................13
              4.            Ar             aizdevumiem             saist?t?s
                 proced?ras........................14
    4.         Bankas          riska          veidi          un          to
       raksturojums........................................16
              1.                         Riska                         veidu
                 raksturojums..........................................17

    Secin?jumi                                                           un
priek?likumi..............................................................20



                                   Ievads.

Dz?vojot  m?sdienu  sabiedr?b?,  cilv?kam  ir  nepiecie?ams   veiksm?gi   un
t?lredz?gi  orient?ties  apk?rt?j?  vid?.  Nepiecie?ams  saprast  un   prast
analiz?t da??das situ?cijas un apst?k?us. M?s ieskauj  visda??d?k?s  lietas,
un, lai veiksm?gi sp?tu izdz?vot, ir j?prot t?s kontrol?t, un to  var  tikai
ar zin??an?m. Viena no ??d?m liet?m ir banku sist?ma un b?t?ba.  ?aj?  darb?
?sum? izkl?st?tas teor?tisk?s zin??anas par  banku  sist?mu,  b?t?bu  un  to
funkcij?m.  Da??die  banku  veidi  un  tik  daudz?s  kredit??anas  iesp?jas,
aizdevumi un risks, kas saist?s ar to  nepiecie?ams saprast, lai  veiksm?gi
var?tu iesaist?ties m?sdienu sabiedr?b? un, protams, peln?t  naudu.  Latvij?
tik daudz  banku  veidu  un  pla?ais  to  pied?v?to  pakalpojumu  kl?sts  ir
sal?dzino?i neilgi  kop? neatkar?bas atg??anas  bet jau tik daudz  kas  ir
atkar?gs no banku sist?mas, un galvenok?rt  jau  Latvijas  ekonomika.  T?p?c
banku b?t?ba ir viena no  pirmaj?m  liet?m,  ko  b?tu  v?rts  iem?c?ties  un
saprast, jo tuv?kaj? n?kotn? banku sist?mai b?s  daudz  svar?g?ki  m?r?i  un
uzdevumi. Un galvenok?rt tie?i t?p?c es izv?l?jos ?o  t?mu,  lai  izkl?st?tu
to sav? darb?.



                     1. Banku izcel?an?s un iedal?jums.

1.1. Banku izcel?an?s.
     V?rds banka ir c?lies no it??u v?rda banco,  kas  noz?m?  galds.
Banku pirmgaitnieki bija viduslaiku aug?ot?ji  naudas  kapit?la  p?rst?vji;
vi?i pie??ma naudas ieguld?jumus  no  tirgot?jiem  un  specializ?j?s  da??du
pils?tu un valstu naudas z?mju apmai??. Ar  laiku  aug?ot?ji  s?ka  izmantot
?os ieguld?jumus, k? ar? savus naudas  l?dzek?us,  lai  dotu  aizdevumus  un
sa?emtu procentus. Tas noz?m?ja, ka aug?ot?ji main?j?s par ban?ieriem.

1.2. Galvenie kred?tiest??u veidi.
    Atkar?b? no t?, kam pieder  kred?tu  un  kred?tu-finansi?l?s  iest?des,
valst?s ar tirgus ekonomiku dal?s:
 . valsts finansu-kred?tiest?des;
 . priv?t?s finansu-kred?tiest?des.
Pie pirm?s grupas pieder centr?l?s bankas, kur?m ir monopolties?bas  izlaist
banknotes.
   Bankas var iedal?t ar? p?c to darb?bas virziena:
 . emisiju bankas;
 . komerci?l?s bankas;
 . invest?ciju bankas;
 . hipot?ku bankas;
 . kr?jkases;
 . specializ?t?s (piem., tirdzniec?bas bankas).
Emisiju bankas izlai? banknotes. To var?tu d?v?t par banku banku.
Komercbankas  veic  ra?o?anas,  tirdzniec?bas  un  citu  uz??mumukredit??anu
galvenok?rt ar naudas kapit?lu, ko vi?i ieg?st  noguld?jumu veid?.
Invest?ciju bankas  nodarbojas  ar  finans??anu  un  ilgtermi?a  kredit??anu
da??d?s  nozar?s  (galvenok?rt  ra?o?anas,  tirdzniec?bas  un   transporta).
At??ir?b? no komercbank?m invest?ciju bankas ?o naudu ieg?st izlai?ot  savas
akcijas un oblig?cijas, k? ar sa?emot kred?tus no komercbank?m.
Hipot?ku bankas izsniedz ilgtermi?a aizdevumus ??l? ?emot nekustamo  ?pa?umu
 zemi, ?kas.

Specializ?t?s bankas nodarbojas ar noteiktu kredit??anas veidu.


                  2. Noguld?jumu veidi un iek??j? kontrole.

2.1. Noguld?jumu veidi.
    Savu darb?bu bankas liel?k? vai maz?k? m?r? finans? ar depoz?tiem,  kas
piesaist?ti no daudziem avotiem. Bankai sava darb?ba  j?organiz?,  iev?rojot
piesardz?bu, apdom?bu un cie?i ?emot v?r? savu noguld?t?ju intereses.
    Bankas vad?ba ir atbild?ga  ne  tikai  par  savu  noguld?t?ju  intere?u
aizsardz?bu;  t?s  pien?kumi  pret  bankas  akcion?riem  noz?m?,  ka  bankai
noguld?tie l?dzek?i ir j?p?rvalda un j?vada akt?vi un  efekt?vi  saska??  ar
strat??iju, kur?  ?emta  v?r?  gan  likvidit?te,  gan  rentabilit?te.  Tom?r
noguld?jumu akt?vu p?rvaldi ierobe?o vair?ki faktori, to skait?:
      . kapit?la segums;
      . likvidit?te;
      . termi?u strukt?ra;
      . procentu likmju nestabilit?te;
      . stabilit?te.
    Noguld?jumu veidi:
Nor??inu konts  klientam ir iesp?ja iz?emt naudu p?c piepras?juma  vai  dot
bankai r?kojumu izmaks?t naudu p?c  uzdevuma.  Banka  ped?v?  procentus  par
konta atlikumu fizisko un juridisko personu kontos.
Lielizm?ra depoz?ti  latu vai ?rzemju val?tas  atlikumi  past?v?gi  atrodas
kust?b? starp da??d?m iest?d?m.  Bankas lielizm?ra noguld?jumu  izmaksas  ir
?oti atkar?gas no vald?bas procentu un val?tas  apmai?as  likmju  politikas,
no  pid?v?juma  un  piepras?juma  un  no  bankas  kred?ta  reitinga.   ??dus
noguld?jumus var piesaist?t uz laiku, s?kot no  24  stund?m  un  beidzot  ar
gadu. Latvij? lielizm?ra depoz?ti nav izplat?ti.  Bankas  praktiz?  depoz?tu
pie?em?anu k? no fizisk?m, t? ar? no juridisk?m person?m.
Klientu noguld?tie l?dzek?i var b?t bankai noz?m?gs l?dzek?u avots;  p?d?jos
gados konkurences ietekme ir iev?rojami  papla?in?jusi  klientiem  pied?v?to
noguld?jumu   pakalpojumu   veidu   spektru   un    veicin?jusi    noteikumu
daudzveid?bu. Latvijas bankas sav? darb?b?  pied?v?  ar?  ??dus  noguld?jumu
veidus:
      . Ziemassv?tku depoz?ts;
      . b?rnu un skol?nu depoz?ts kr?jdepoz?ts;
      . pension?ru noguld?jumi;
      . pensiju uzkr??anas konts;
      . atv?rtais depoz?ts;
      . premi?lais depoz?ts;
      . depoz?ts ar nosac?jumu.
    Noguld?jumus  uzskaita  atbilsto?i  to  veidam  un  val?tai,  kur?  tie
noguld?ti. Procentus par noguld?jumu un depoz?tu summu  apr??ina,  s?kot  ar
dienu, kad noguld?jumu un depoz?tu  summa  tiek  ieskait?ta  kont?  l?dz  to
atmaksas dienai.

2.2. Noguld?jumu iek??j? kontrole.
    Iek??j? kontrole attiec?b? uz noguld?jumiem  b?tu  j?izstr?d?  t?,  lai
nodro?in?tu ??dus apst?k?us:
      . depoz?ti  tiek  pie?emti  tikai  uz  t?diem  termi?iem  (lielizm?ra
        noguld?jumu gad?jum?  no t?d?m instit?cij?m), k?dus bankas  vad?ba
        apstiprin?jusi saska?? ar bankas termi?u  un likvidit?tes politiku;
      .  visi  pie?emtie  noguld?jumi  j?iek?auj  gr?matved?bas   uzskait?,
        piem?rojot atbilsto?o procentu likmi un apr??inot procentus;
      .  neviens  no  gr?matojumiem  noguld?t?ju  kontos  nav  fikt?vs  vai
        viltots, tiek nov?rsta net?r?s naudas atmazg??ana.
    Sakar? ar bankas un klienta attiec?bu  raksturu  princip?  inform?cijas
pl?sma m?dz b?t vien? virzien?  no bankas  pie  klienta.  T?  k?  ne  katrs
klients r?p?gi seko atlikumam un kust?bai sav?  kont?,  past?v  paaugstin?ts
risks, ka tiek pie?autas nepaman?tas k??das vai kaut kas tiek  izlaists  vai
nu kr?p?anas nol?k?,  vai  nejau?i.  Pa??mieni,  k?  minimiz?t  ??du  k??du,
izlaidumu vai kr?p?anas iesp?jas:
      . j?nodro?ina gr?matved?bas  ierakstu  un  naudas  izmaksas  k?rt?gas
        kontroles proced?ras;
      . j?veic centraliz?ta pazi?ojumu izs?t??ana klientiem;
      . j?sadala pien?kumi, ?pa?i attiec?b? uz  pien?kumu  risin?t  klientu
        jaut?jumus;
      . j?seko  neaiztiktiem  kontiem;  kontiem,  kur  darb?bas  notiek  ar
        nov?lo?anos; j?kontrol? darbinieku konti, jo ar tiem past?v  ?pa?as
        iesp?jas izdar?t kr?p?anu;
      . j?p?rbauda procentu apr??ini un  gr?matojumi  neatkar?gi  vienu  no
        otra;
      . j?p?rbauda procenti, kas tiek ieskait?ti procentu  izdevumu  kont?,
        sal?dzinot ar kop?jo noguld?t?ju kontos kredit?to procentu summu;
      . liel?ko  da?u  katras  summas  sal?dzin??anas  proced?ru  iesp?jams
        izlaist, ja gr?matved?bas sit?ma ir kompjuteriz?ta un procenti tiek
        apr??in?ti un p?rskait?ti autom?tiski. Tom?r vad?bai b?tu  regul?ri
        j?p?rbauda, vai kontrole joproj?m darbojas  apmierino?i  un  j?veic
        atsevi??u procentu apr??inu un gr?matojumu p?rbaude;
      .  vad?bas  p?rskatos   j?iek?auj   p?rskats   par   starp?bu   starp
        izmaks?tajiem un sa?emtajiem procentiem un izmaks?to procentu summu
        anal?ze.

             3. Aizdevumu veidi un ar tiem saist?t?s proced?ras.

3.1. Aizdevumi fizisk?m person?m.
    Galvenok?rt banku aizdevumi  veido  l?dzek?u  liel?ko  un  vissvar?g?ko
da?u. Stabil? ekonomikas vid? starp?ba  starp  kred?tresursu  pa?izmaksu  un
bankas noteikto procentu likmi ir sam?r? maza, t?d?? ir  ?oti  svar?gi,  lai
zaud?to aizdevumu ?patsvars b?tu p?c iesp?jas maz?ks.
    Pamat? bankas finans? savu kred?tportfeli, piesaistot depoz?tus. Bankai
ir  j?nodro?ina  pien?c?gs   pe??as   l?menis   atbilsto?i   t?s   akcion?ru
sagaid?tajam un riska pak?pei, k?du tie ir gatavi uz?emties.
    Bankai j?nosaka t?da procentu likme, kas ?autu nosegt:
    .  aizdoto  kred?tresursu   pa?izmaksu   (par   noguld?jumiem   maks?tos
      procentus);
    . administrat?vos izdevumus;
    . paredzamo zaud?to aizdevumu ?patsvaru;
    . pe??as procentu lielumu.
    Liel?kais risks ir t?ds, ka aizdevuma ??m?js var  nesamaks?t  procentus
par aizdevuma lieto?anu un neatmaks?t aizdevuma pamatsummu.
    Fizisk?m person?m bankas var izsniegt ??dus aizdevumus:
 . overdraftu;
 . aizdevumu,  kas  paredz?ts  kapit?lieguld?juma  finans??anas  un  v?l?kas
   ie??mumu summas sasaist??anai;
 . aizdevumu ar nemain?gu procentu likmi;
 . atjaunojamo kred?tl?niju;
 . hipot?kas auizdevumu;
 . kred?tkar?u aizdevumu.
    Latvijas banku praks? netiek izmantots t?ds aizdevumu veids k?  kred?ta
p?rsnieg?ana (overdrafts). ??ds aizdevuma veids  ir  izdev?gs  klientam,  ja
vi?am nauda steidzami ir nepiecie?ama un ir zin?ms,  ka  tas  sp?s  ?tri  to
atmaks?t.
    Kred?ta p?rsnieg?ana ir viena no kred?tl?nijas form?m, ko  klients  var
izmantot,  no  sava  teko??  konta  veicot  izmaksas,  kas  p?rsniedz  konta
atlikumu. Overdrafts vienm?r tiek uzskat?ts par gad?juma rakstura  ?stermi?a
aizdevumu. P?c noteikumiem,  overdrafts  ir  atmaks?jams  p?c  piepras?juma,
tom?r  praks?  bankas  pieprasa  overdrafta  atmaks??anu  tikai   atsevi??os
?rk?rt?jos gad?jumos.
    Aizdevums, kas paredz?ts  kapit?lieguld?juma  finans??anas  un  v?l?kas
ie??mumu summas sasaist??anai ir ?stermi?a  aizdevums,  kas  paredz?ts,  lai
nodro?in?tu klientu ar jaunas m?jas  pirk?anai  nepiecie?majiem  l?dzek?iem,
pirms tas ir sa??mis naudu no iepriek??j?s m?jas p?rdo?anas.
    Aizdevums ar nemain?gu procentu likmi ir  neliels  aizdevums  (Ls  1000
l?dz Ls 10000) uz laiku no 6 m?ne?iem l?dz 5 gadiem. Aizdevums  ar  noteiktu
procentu likmi parasti tiek izmantots ma??nas vai citas ilgsto?i  lietojamas
pat?ri?a preces ieg?des  finans??ananai.  Aizdevuma  atmaks??anas  noteikumi
parasti paredz vien?dus  ikm?ne?a  maks?jumus,  kas  vienlaikus  ietver  gan
procentus, gan pamatsummas atmaksu.
    Atjaunojam?  kred?tl?nija.  Saska??   ar   atjaunojam?s   kred?tl?nijas
noteikumiem, banka autom?tiski katru  m?nesi  p?rskaita  no  klienta  teko??
konta (vai klients katru m?nesi iemaks?) klienta atjaunojam?s  kred?tl?nijas
kont? noteiktu summu. P?c tam ?im klientam ir ties?bas m?ne?a  laik?  iz?emt
no ?? konta zin?mu summu, kas vien?da  ar  ikm?ne?a  iemaksas  vair?kk?rt?gu
reizin?jumu, par k?du banka un klients iepriek? vienoju?ies. Ja  ?aj?  kont?
ir kred?ta atlikums, klients par to sa?em procentus.
    Hipot?kas aizdevums parasti tiek izsniegts m?jas ieg?dei, un nopirktais
nekustamais ?pa?ums kalpo k? aizdevuma  nodro?in?jums.  Izsniegt?  aizdevuma
summa parasti ir vienl?dz?ga aizdevuma ??m?ja  m?ne?a  algas  vair?kk?rt?gam
reizin?jumam un nopirkt?s m?jas v?rt?bas procentu?lai da?ai.
    Kred?tkar?u aizdevums.  Past?v  divi  galvenie  kred?tkar?u  veidi,  no
kuriem tikai viens nodro?ina  kred?tkartes  lietot?ju  ar  iesp?ju  izmantot
kred?tu ilg?ku laika periodu.
 V Maks?jumu kred?tkartes  (piem?ram,  American  Express  vai  Diners  Club)
   bankas pazi?ojum? ikreiz nor?d?t? summa ir  piln?b?  j?nomaks?,  t?d?j?di
   iesp?jas izmantot bezprocentu aizdevumu ir tikai laika period? no pirkuma
   izdar??anas dienas l?dz bankas pazi?ojuma sa?em?anas dienai. Parasti  par
   maks?jumu kred?tkartes lieto?anu ir j?maks? ikgad?j? abonomenta maksa.
 V Kred?tkartes (piem?ram, Visa un  Mastercard)  sniedz  saviem  lietot?jiem
   iesp?ju izmantot  atjaunojamo  bezprocentu  kred?tl?liju  l?dz  noteiktam
   limitam  uz  noteiktu  periodu,  par  ko  banka   ar   klientu   iepriek?
   vienoju?ies. Ikm?ne?a  bankas  pazi?ojum?  nor?d?to  summu  var  apmaks?t
   piln?b? vai da??ji atkar?b? no t?, k?ds  ir  noteiktais  minimums.  Agr?k
   kred?tkar?u firmu pe??as avots bija no kred?tkar?u lietot?jiem  iekas?tie
   procenti par kredit??anas termi?a paildzin??anu. Papildus t?s  sa?em  ar?
   komisijas naudu no tirgot?jiem. Daudzas kred?tkar?u firmas pa?laik iekas?
   ikgad?jo kred?tkartes abonementa maksu,  jo  cilv?ki  arvien  vair?k  s?k
   izmantot bezprocentu perioda sniegt?s priek?roc?bas.

3.2. Aizdevumi juridisk?m person?m.
    Galvenie aizdevumu veidi, k?dus pied?v?  juridisk?m  person?m  ?rvalstu
bankas, ir ??di:
 V overdrafts;
 V termi?aizdevums;
 V aizdevums projektu finans??anai;
 V sindik?taizdevums;
 V ?rvalstu aizdevums;
 V atvieglotais aizdevums.
    Latvijas bankas t?dus aizdevumus  k?  overdrafti  un  sindik?taizdevumi
pagid?m v?l nepraktiz?. (Latvij?  overdrafta  aizdevumus  pagaid?m  izsniedz
A/S Saules banka.)
    Overdrafts ir iepriek? saska?ota kred?tl?nija jeb  aiz??muma  ties?bas,
kuras klients var izmantot, veicot maks?jumus vai veicot  izmaksas  no  sava
tie??  konta.  Agr?k  overdraftu  uzskat?ja   par   ?slaic?gu   kredit??anas
instrumentu, ko  izmanto  tikai  atsevi??os  gad?jumos,  bet  ?odien  daudzu
uz??mumu kontos tiek uztur?ts  past?v?gais  overdrafta  l?menis,  kur?  ar
terminu past?v?gais overdrafts  apz?m?  minim?lo  kred?ta  atlikumu,  virs
kura sv?rst?s overdrafta atlikums.
    Juridisko personu overdrafts ir  atmaks?jams  p?c  piepras?juma.  Tom?r
praks? bankas reti kad pieprasa atmaks?t  overdraftu,  ja  vien  attiec?gais
klients nav devis ?pa?u iemeslu ?aub?m  par  to,  vai  ?is  overdrafts  tiks
atmaks?ts (piem?ram, ja klients atrodas maks?tnesp?jai  tuv?  situ?cij?  vai
nepilda savas saist?bas pret banku).
    Procenti par overdraftu  tiek  apr??in?ti  par  katras  dienas  kred?ta
atlikumu p?c iepriek? noteiktas procentu likmes virs bankas noteikt?s  b?zes
likmes.
    Termi?aizdevums tiek izsniegts  uz  noteiktu  laika  peridodu,  un  tas
atmaks?jams pa vair?k?m vienl?dz?g?m da??m vai ar? summa  j?nomaks?  termi?a
beigu datum?.
    Var izdal?t tr?s veida termi?aizdevumus:
    V par ?stermi?a aizdevumiem uzskat?mi aizdevumi, kas  atmaks?jami  viena
      gada laik? vai ?s?k? laika period?;
    V vid?ja termi?a aizdevumi ir aizdevumi, kas j?atmaks? ne agr?k  k?  p?c
      viena gada, bet ne v?l?k k? 5 gadu laik?;
    V ilgtermi?a aizdevumi ir aizdevumi, kas j?atmaks?  p?c  vair?k  nek?  5
      gadiem.
    Aizdevums projektu finans??anai ir t?ds aizdevums, kas  tiek  izsniegts
liel?ku   kapit?lieguld?jumu   projektu   finans??anai.    ??da    aizdevuma
atmaks??anas vien?gais vai galvenais avots ir naudas pl?sma, k?du  nodro?ina
attiec?gais projekts.
    Aizdevums liel?ku  projektu  finans??anai  parasti  tiek  izsniegts  uz
vid?ju termi?u vai ilgtermi?u, turkl?t parasti tie veido tik lielas  summas,
ka rodas nepiecie?m?ba ??da  finans?juma  nodro?in??anai  apvienot  vair?kas
aizdev?jinstit?cijas.  Katram  projektam  nepiecie?ams   veikt   visptvero?u
nov?rt?jumu, turkl?t ??ds  aizdevums  parasti  ir  ?oti  liels,  t?d??  ??da
m?roga aizdevumu izsniedz tikai liel?k?s bankas. Maz?k?s  bankas  tom?r  var
darboties k? organiz?t?js vair?ku aizdev?jinstit?ciju apvieno?an?.
    Sindik?taizdevums ir aizdevums, kuru izsniedz vair?kas bankas  kop?  un
kas katrai no ??m bank?m atsevi??i neb?tu iesp?jams, vai  ko  t?s  nev?l?tos
izsniegt.  Projektu  vada  viena  vai  vair?kas  bankas,  kas  vienojas  par
aizdevuma paketi un izveido banku  sindik?tu,  apvienojot  vair?kas  bankas.
Banka-organiz?t?ja veic p?rrunas ar  aizdevuma  ??m?ju,  sagatavo  attiec?go
dokumt?ciju, sa?em naudu no citeim sindik?ta dal?bniekiem un  izmaks?  pilnu
aizdevuma summu aizdevuma ??m?jam. V?l?k ?? pati banka vai t?s  a?ents-banka
no aizdevuma ??m?ja iekas? naudu (pamatsummu  un  procentus)  un  nodod  ?os
l?dzek?us atpaka? sindik?ta dal?bniekiem.
    P?r?jiem sindik?ta dal?bniekiem parasti nav nek?das tie??s saskares  ar
aizdevuma ??m?ju (kur? var pat nezin?t, kas  ir  sindik?ta  dal?bnieki).  Ja
sindik?ta dal?bniekiem nepiecie?ama inform?cija vai j?pie?em  k?di  konkr?ti
l?mumi (piem?ram, saist?bu  nepildes  gad?jum?),  visi  ?ie  jaut?jumi  tiek
k?rtoti tikai ar banku-organiz?t?ju.
    ?rvalstu aizdevums ir aizdevums ?rvalstu vald?b?m un to valsts sektoram
(valsts uz??mumiem). Parasti  ?is  aizdevumsir  liels,  un  to  izsniedz  uz
vid?ju vai ilgu laika termi?u.
    Atviegloto aizdevumu kategorijai rakstur?gas  zem?kas  procentu  likmes
nek? tirg? valdo??s. Parasti ??di aizdevumi ir ilgtermi?a un  paredz?ti  t?m
valsts tautsaimniec?bas nozar?m, kuriem nepiecie?ama  ekonomisk?  pal?dz?ba.
K? piem?ru var min?t Latvijas vald?bas subsid?to kred?tu, kas  paz?stams  k?
G-24.

3.3. Starpbanku aizdevumi.
    P?rsvar? visas bankas sam?r?  akt?vi  darbojas  starpbanku  tirg?.  Tas
noz?m?, k ??s bankas pie?em depoz?tus no  cit?m  bank?m.  un  iegulda  savus
l?dzek?us cit?s  bank?s.  Parasti  ??di  depoz?ti  ir  ?stermi?a  (s?kot  no
depoz?tiem, kas tiek ieguld?ti cit? bank? no vienas oper?ciju dienas  beig?m
l?dz n?kam?s dienas s?kumam, l?dz depoz?tiem  ar  vair?ku  m?ne?u  termi?u).
??das oper?cijas tiek veiktas, lai  nodro?in?tu  likvidit?tes  vad?bu  ?s?k?
laika period?, vai  ar?  lai  piesaist?tu  finans?jumu,  kas  b?tu  papildus
klientu noguld?jumiem un pa?u kapit?lam.
    Parasti starpbanku  aizdevumu  summas  ir  lielas  un  procentu  likmju
starp?ba ?oti neliela.  Aizdevumi  cit?m  bank?m  ir  pak?auti  kred?triskam
tie?i t?pat k? aizdevumi uz??mumiem un fizisk?m person?m.

3.4. Ar aizdevumiem saist?t?s proced?ras.
    Banka var ciest ?rk?rt?gi lielus zaud?jumus,  ja  izsniegtie  aizdevumi
p?rm?r?gi   koncentr?ti   vien?   valst?,   tautsaimniec?bas   nozar?    vai
tirdzniec?bas veid?, un attiec?gais sektors  nok??st  nelabv?l?gu  visp?r?jo
vai specifisko ekonomisko apst?k?u ietekm?.
    Piesardz?ga  banka  izstr?d?s  aizdevumu  portfe?a  efekt?vas   vad?bas
strat??iju un iek??jo kontroles sist?mu, kas ?autu izvair?ties no  nev?lamas
aizdevumu koncentr?cijas k?d? no ??d?m kategorij?m:
    V vienam aizdevumu ??m?j?m;
    V sav? starp? saist?tiem aizdevumu ??m?jiem;
    V atsevi??ai tautsimniec?bas nozarei;
    V vien? valst? vai re?ion?.
    Analiz?jot ??du koncentr?ciju, nepiecie?ams izskat?t ne tikai  konkr?t?
br?d? tie?i izsniegtos aizdevumus, bet ar?  pie??irt?s,  tom?r  neizmantot?s
aiz??muma  ties?bas,  akredit?vus,  kred?tl?nijas,  garantijas  utt.  Citiem
v?rdiem  bankas kop?jo risku.
    Bez aizdevuma portfe?a vad?bas strat??ijas bankai ir j?b?t  izstr?d?tai
aizdevumu nov?rt??anas un uzraudz?bas politikai.
    Aizdevumu  nov?rt??ana  un  uzraudz?ba  ir  svar?g?kie  aspekti   labas
kred?tdarb?bas nodro?in??an?. Ja banka lbi tiek gal? ar ??m  funkcij?m,  tas
pal?dz samazin?t zaud?jumu risku.
    Katram aizdevumam piem?t  zin?ms  risks  neatkar?gi  no  t?,  cik  laba
reput?cija ir attiec?gajam aizdevuma ??m?jam. Konkr?t?k,  past?v  risks,  ka
aizdevuma ??m?js neatmaks?s izsniegt?  aizdevuma  pamatsummu  un  nesamaks?s
procentus par aizdevuma lieto?anu.
    Lai efekt?vi kontrol?tu aizdevumu, pirmk?rt ir  nepiecie?ams  past?v?gi
veikt uzraudz?bas pas?kumus. Svar?g?kie pas?kumi ir ??di:
    V vieso?an?s pie klienta;
    V pres? public?t?s inform?cijas izskat??ana;
    V aizdevuma ??m?ja finansi?l?s inform?cijas izskat??ana;
    V klienta konta apgroz?juma nov?ro?ana.
    Bankai neb?s nek?da labuma, ja t? redz?s, ka  aizdevums  tiek  zaud?ts,
bet nevar?s veikt nek?dus pas?kumus, lai aizsarg?tu pati savu st?vokli.
    Overdrafta gad?jum? bankai ??da probl?ma  nepast?v,  jo  overdrafts  ir
atmaks?jams p?c piepras?juma.
    Attiec?b? uz aizdevumiem ar noteiktu termi?u  tiek  lietotas  kontroles
konkr?tas  proced?ras,   ar   kuru   pal?dz?bu   tiek   noteikts   saist?bu
nepild??anas gad?jums.
    Viens no veidiem, k? kontrol?t aizdevumus, ir  krit?riju  jeb  apst?k?u
(par  kuriem  iepriek?  banka  ar  klientu  vienojusies)  piem?ro?ana.  ??di
apst?k?i j?iek?auj aizdevuma l?gum?, t?d?j?di  dodot  bankai  iesp?ju  veikt
attiec?gus pas?kumus gad?jum?, ja aizdevuma ??m?js nepilda  savas  saist?bas
attiec?b? uz l?gum? min?to apst?k?u nodro?in??anu.
    ??di krit?riji jeb apst?k?i  var  b?t  finansi?la  rakstura,  piem?ram,
ilgtermi?a par?da attiec?ba pret  pa?u  kapit?lu  nedr?kst  p?rsniegt  100%;
procentu segums nedr?kst samazin?ties vair?k  k?  2  reizes;  pa?u  kapit?ls
nedr?kst samazin?ties  zem  10  miljoniem  latu;  nedr?kst  main?ties  m?tes
uz??mums; nedr?kst notikt izmai?as vado?aj? sast?v?.
    Nesen? pieredze r?da, ka gad?jumos, ja noteiktie  krit?riji  ir  tiku?i
p?rk?pti, t? viet?, lai piepras?tu par?da t?l?t?ju  atmaksu,  bankas  cen?as
vienoties par groz?jumiem aizdevuma l?guma  noteikumos.  ??d?  situ?cij?  ir
sasniegts viens no bankas m?r?iem, t.i.., bankai  ir  iesp?ja  uzaicin?t  uz
p?rrun?m aizdevuma ??m?ju  un  apspriest  iemeslus,  kuru  d??  ir  p?rk?pti
l?gum? noteiktie  krit?riji,  vai  reiz?m  pat  piepras?t  zin?mas  izmai?as
(piem?ram, uz??muma pl?not?s  kapit?lizdevumu  programmas  atlik?anu).  ??d?
situ?cij?, vienojoties par jaunajiem l?guma noteikumiem, bankai  ir  iesp?ja
noteikt augst?ku procentu likmi (vai piepras?t liel?ku nodro?in?jumu).
    Parasti tas noz?m?, ka tiek izstr?d?ts t?ds  aizdevuma  veids  dz??anas
grafiks, kuru iesp?jams izpild?t pat visslikt?kaj? gad?jum?, k?ds  pie?auts,
nov?rt?jot ?o aizdevumu.
    Ja maks?jumi aizdevuma dz??anai netiek veikti noteiktajos termi?os, tas
dod iesp?ju bankai pagarin?t termi?u vai uzs?kt par?da piedzi?u.

                 4. Bankas riska veidi un iek??j? kontrole.

    Visos biznesa dar?jumos past?v risks  s?kot  ar  par?da  nenomaks??anu
l?dz sliktai ra?ai  vai  ar?  nesp?jai  p?rdot  jaunu,  d?rgu  preci.  Banku
st?voklis at??iras ar  to,  ka  bankas  ir  pak?autas  ar?  savu  komerci?lo
aiz??m?ju biznesa riskam, sistem?tisk?m neveiksm?m finansu tirg?  un  valstu
ekonomisko neveiksmju sek?m.
    Bankas pelna naudu, nodro?inot savus klientus ar tiem  nepiecie?amajiem
pakalpojumiem un pie??irot vi?iem aizdevumus. ??di pakalpojumi  ir  saist?ti
ar risku, un bankas ieg?st pe??u, nosakot par ?o pakalpojumu t?du cenu,  kas
p?rsniedz to snieg?anas izmaksas, k? ar? jebkurus  zaud?jumus,  kuri  var?tu
rasties riska piepild??an?s gad?jum?.
    Bie?i vien ir t?  jo  liel?ks  risks,  jo  liel?ka  zaud?juma  ra?an?s
iesp?ja. Banku izcenojumiem j?atspogu?o t? riska  pak?pe,  ko  t?s  uz?emas,
veicot ?o  attiec?go  dar?jumu.  Lai  p?rzin?tu  riska  pak?pes/riska  cenas
attiec?bu,  bank?m  j?izprot  tie  da??die  riska  veidi,  kuriem   t?s   ir
pak?autas.
4.1. Riska veidu raksturojums.
    Kontrole organiz?cijas m?rog?, politikas un proced?ru  izstr?d??ana  un
iev?ro?ana, sapr?t?gas ierobe?ojumu sist?mas izveide veicina  pareizu  riska
kontroli iest?d?.
    Vad?bai b?tu j?iev?ro ??di noteikumi:
    . riska faktoru izv?rt??ana un  identific??ana  j?uzskata  par  ikdienas
      bankas vad?bas funkcijas sast?vda?u;
    . j?samazina risks, kur tas nepiecie?ams, pazeminot  ierobe?ojumu  skalu
      vai aizejot no attiec?giem tirgiem;
    . j?nodro?ina daudzveid?ba, izp?tot un pied?v?jot  alternat?vu  produktu
      vai  iesaistoties   jaunos   tirgus   sektoros,   t?d?j?di   samazinot
      koncentr?cijas risku, ja tas ir bankai aktu?li;
    . p?rdodot riska faktoriem pak?autos l?dzek?us, j?rada iesp?ja samazin?t
      visp?r?jo riska pak?pi, k?dam banka pak?auta.
    Risku var?tu iedal?t ??di:
         > strat??iskais risks;
         > kred?ta risks;
         > likvidit?tes risks;
         > procentu likmes risks;
         > poz?cijas risks;
         > darb?bas risks;
         > reput?cijas risks.
Strat??iskais risks (vai biznesa risks) ir risks,  ka  banka  var?tu  uzs?kt
k?du nepareizu bankas darb?bas veidu un zaud?t  naudu.  Darb?bas  veids  var
b?t nepareizs t?p?c, ka bankai nav pieredzes ?in? sf?r?, vai ar?  t?p?c,  ka
?? nozare nav pietiekami  liela,  lai  nodro?in?tu  ar  ien?kumu  visus  t?s
dal?bniekus, bet izn?kums ir tas pats  banka zaud? naudu.
Kred?ta risks ir risks, ka aiz??m?js  nevar?s  atmaks?t  aizdoto  summu  vai
procentus. Kred?ta risks ietekm? aizdevumus,  p?r?jos  kredit??anas  veidus,
nodro?in?jumus, ar tirdzniec?bu  saist?tas  finansu  oper?cijas,  saist?bas,
neparedzamo izdevumu saist?bas un pat  korespond?jo?ie  konti  ir  ?stermi?a
aizdevumi citai bankai, kura teor?tiski var?tu k??t maks?tnesp?j?ga.
Likvidit?tes risks ir finansu iest?des sp?ja segt nomaks?jam?s saist?bas  ar
l?dzek?iem, kuri  ir  naudas  l?dzek?u  form?  vai  kurus  var  nekav?joties
p?rv?rst naud?.
Procentu likmes risks ir iesp?ja, ka banka  var?tu  neb?t  sp?j?ga  saglab?t
pozit?vu starp?bu starp procentiem, kurus banka pelna ar saviem  l?dzek?iem,
un procentiem, kuri ir j?maks? par  t?m  saist?b?m,  kuras  ir  ?o  l?dzek?u
pamat?. T?tad tas ir risks, kur? atspogu?o n?kam? t?r? ien?kuma atkar?bu  no
izmai??m procentu likm?s.
Poz?cijas risks ir risks ciest zaud?jumus, kuri var rasties tad, kad  bankai
pieder k?da val?ta, preces vai v?rtspar?ri, kuru cena nelabv?l?gi  izmain?s.
Poz?cija var b?t gan gara, gan ?sa. Atrodoties  garaj?  poz?cij?,  maksim?lo
zaud?jumu ierobe?o t? lieta, kura ir bankas r?c?b?    ieg?des  cena.  ?saj?
poz?cij? potenci?lie zaud?jumi, vismaz teor?tiski, ir  neierobe?oti,  b?dami
t?s cenas apm?r?, kas j?maks? virs p?rdo?anas cenas, lai ?o lietu  nopirktu,
t?, lai pirkuma saist?bas tiktu izpild?tas.
Darb?bas risks. Iepriek? min?tie riska veidi pieder pie tiem, kuriem  bankas
pak?auj sevi t???m, lai ieg?tu pe??u. Tom?r, t?pat k? cit?s biznesa  sf?r?s,
bankas ir pak?autas darb?bas riskam, kur?  ir  saist?ts  ar  situ?ciju,  kad
k??da vai p?rskat??an?s k??st par iemeslu finansi?liem zaud?jumiem.
Reput?cijas risks. Bankas liel? m?r? pa?aujas uz savu  klientu  uztic?bu  un
regul?jo?o instan?u atbalstu. Pirmk?rt, klients  noguld?s  savu  naudu  k?d?
bank? tikai t?d? gad?jum?, ja vi??  b?s  p?rliecin?ts,  ka  var?s  ?o  naudu
iz?emt no bankas, kad t?  vi?am  b?s  nepiecie?ama.  Lai  saglab?tu  klientu
uztic?bu, bankai j?demonstr? stabils finansi?ls st?voklis, par kuru  liecina
atbilsto?a kapit?l? esam?ba un pietiekamas pe??as pl?smas nodro?in??ana.
                                 Nobeigums.

Katram jaunam uz??m?jam, kas v?l?sies veiksm?gi darboties  sevis  izv?l?taj?
nozar?, gribot vai negribot n?ksies  sastapties  ar  bank?m  un  to  drb?bu.
T?p?c zin??anas ?aj? jom? ir pat ?oti nepiecie?amas, un  t?s  ir  apg?stamas
jau no pa?iem pamatiem, kas ar? ir izkl?st?ti ?aj? darb?. ?is  darbs  var?tu
b?t k? s?kuma m?c?bu l?dzeklis veiksm?gai karjerai un  nuds  peln??anai,  jo
taj? ir apkopota tikai teorija  vai,  prec?z?k,  virspus?js  banku  darb?bas
apskats, kas sniedz visp?r?ju inform?ciju par banku  un  t?s  strukt?ru.  Un
varb?t daudziem biznesa cilv?kiem b?tu ieteicams s?kt  apg?t  ?o  nozari  no
pa?iem pamatiem, lai g?tu dzi??ku priek?statu par banku. Jo banku b?t?ba  un
darb?ba ir k? ??de, kur katrs  posms  papildina  n?ko?o  un  savieno  to  ar
iepriek??jo. Un taj? pa?? laik? banku darb?ba ir  interesanta  lieta  valsts
ekonomikas regul??ana?. T?p?c daudziem, jo daudziem ?is darbs b?tu ne  tikai
interesants, bet ar? nepiecie?ams, lai turpm?k orient?tos  m?s  ieskaujo?aj?
vid?.



                  Izmantot?s literat?ras un avotu saraksts


1. LR likums Par bank?m.
2. Briede I., Liepi?a R. Bankas noguld?jumi un  aizdevumi,  to  raksturojums
   un kontrole.  72. lpp.
3. Bikse V. Nauda un bankas.  72. lpp.
4.  . ,   - .  497 .
5.  .      635 .


"Bnkovskoe delo"