Физкультура и спорт

Влияние автотранспорта на человека

R?n??u vidusskola


[pic]



     Autotransporta atra?oto g?zu un trok??a ietekme uz cilv?ka vesel?bu



                        Autors: Rom?ns V?veris

                        Darba vad?t?ja: Olga Mar?enko

                        pedago?ijas ma?istre,

                        ?eogr?fijas skolot?ja



                                    R?ga

                                    2004



                                   Saturs


Ievads......................................................................
...............................3
1.Tehnosf?ra – jauns vides apdz?vot?bas tips
(veids).............................4
1.1.Autotransporta atra?oto g?zu pies?r?ojums
atmosf?r?....................5
1.2.Autotransporta trok??a pies?r?ojums apk?rt?j?
vid?.......................9
2.Atra?oto izpl?des g?zu ietekme uz cilv?ka
vesel?bu..........................11
2.1.Trok??a ietekme uz
cilv?ku.............................................................13
3.Trok??a ietekme uz cilv?ka psihoemocion?lo
st?vokli......................15
Nobeigums...................................................................
..........................25
Izmantot?
literat?ra..................................................................
..............26
Anot?cija...................................................................
.............................27
Annotation ………………………………………………………….....28
Аннотация…………………………………………………………….29
Pielikumi...................................................................
..............................30
                                   Ievads

      Ikviens  cilv?ks  ir  apk?rt?j?s  pasaules  sast?vda?a.  ?aj?  pasaul?
cilv?ks un apk?rt?j? vide veido nep?rtrauktas darb?bas  sist?mu:  „  cilv?ks
     apdz?vot? vide”. Darbojoties ?aj? sist?m?, cilv?ks nep?rtraukti  risina
vismaz divus uzdevumus:
    . Savu fiziolo?isko sp?ju nodro?in??anu
    . Izdz?vo?anas uzlabo?anas komfortu
      Patst?v?g? c??? par savu eksistenci, diem??l,  novedu?as  cilv?ku  pie
noz?m?gas t? ietekmes uz apk?rt?jo vidi, p?rv?r?ot  visu  dz?vo  tehnosfer?,
kas ir vides apdz?vot?bas jauns tips. Vienlaikus ar cilveka pr?tu  un  rok?m
rad?t? tehnosf?ra, kuras uzdevums ir  maksim?li  apmierin?t  t?s  vajadz?bas
p?c dro??bas un komforta, daudzk?rt nav attaisnojusi cilv?ku cer?bas.
      Modern?s pasaules m?sdienu cilv?ki s?k  aizsarg?ties  no  antropog?n?m
briesm?m.  ??s  briesmas  atmosf?r?  tiek  noteiktas  p?c   toksisko   vielu
daudzuma, kuras atmosf?r? izdala autotransports,  bez  kura  nav  iedom?jama
m?sdienu cilv?ka  eksistence.  Ja  atra?ot?s  g?zes  uz  cilv?ku  iedarbojas
netie?? ce??,  tad  troksnis,  kuru  rada  autotransports,  ir  vistie??kais
uzbudin?t?js, tas  noved  cilv?ku  pie  dzirdes  zuduma  un  nervu  sist?mas
sabrukuma.
      P?t?juma objekts:
         . Tehnog?n? faktora izcelsme
         . Autotransporta rad?t?js: troksnis un atra?ot?s g?zes
      P?t?juma priek?mets: tehnog?no faktoru izcelsmes  kait?g?  ietekme  uz
      cilv?ka vesel?bu
      P?t?juma m?r?is: noteikt autotransporta  ietekmes  l?meni  uz  cilv?ku
      vesel?bu, kuri dz?vo noz?m?gu autoce?u tuvum?
      Hipot?ze:  Jo  tuv?k  cilv?ks  dz?vo  intens?vas  autotransporta  ce?u
      kust?bas tuvum?, jo past?v liel?ka  psihoemocion?lo  stresu  un  riska
      slim?bu iesp?jam?ba
      Uzdevumi: 1.Noskaidrot iesp?jamo  autotransporta  faktoru  ietekmi  uz
      cilv?ku
                         2. Noteikt  tehnog?no  faktoru  meh?nismu  un  seku
      ietekmi uz cilv?ka vesel?bu
                         3. Noteikt cilv?ku psihoemocion?lo  reakciju,  kuri
      dz?vo pastiprin?tas autotransporta ce?u kust?bas tuvum?
      Metodes: 1. Izvirz?t?s probl?mas teor?tisk?s liter?t?ras anal?ze
                       2. Nov?rojumi
                       3. P?t?jumi
                       4. Anket??anas – aptaujas metode
                       5. Statistikas datu metodisk? apstr?de
      P?t?juma b?ze: Vecm?lgr?vja ielas  ar  intens?vu  autotransporta  ce?u
      kust?bu: Meldru iela, A.Dombrovska iela, 1.l?nija
     1. Tehnosf?ra – jauns cilv?ka uztur??an?s vides veids (tips).


      Visa m?su 6. miljardu cilv?ce dz?vo liel? gaisa oke?n?,  ko  sauc  par
atmosf?ru.
      Atmosf?ra – Zemes g?zes apvalks, kur? sast?v  no  gais?  eso??s  g?zes
sajaukuma.
      T?s sast?vda?as – sl?peklis un sk?beklis ir  attiec?b?s  4:1.  Cilv?ku
ietekm? atmosf?ras  zem?kie  sl??i  (15  –  25  km),  jo  tie?i  ?aj?  sl?n?
koncentr?jas galven? gaisa masa.
      Gaiss – viens no galvenajiem dz?v?bai svar?g?kajiem  apk?rt?j?s  vides
elementiem. Gaisa t?r?bai uz Zemes ir  dz?v?bai  vissvar?g?k?  noz?me.  Tad,
k?p?c cilv?ks, apzinoties gaisa atmosf?ras noz?m?bu,  past?v?gi,  cen??s  to
pies?r?ot?
      20.gadsimts ir rakstur?gs  ar  iedz?vot?ju  bl?vuma  un  urbaniz?cijas
pieaugumu. ?ie procesi v?rien?gi att?st?ju?i r?pniec?bu  un  transportu,  k?
rezult?t? uz biosf?ru piln?b?, bet uz atmosf?ru da??ji  pieaugusi  tehnog?n?
slodze.
      Biosf?ra  –  dz?v?bas  izplat?bas  lauks  uz  Zemes,  kur?  sast?v  no
atmosf?ras apak??j?s k?rtas, hidrosf?ras un atmosf?ras aug??j?s k?rtas.
      Cilv?ka akt?v?s tehnog?n?s darb?bas rezult?t?  daudz?s  m?su  plan?tas
zemes viet?s tiek izjaukta  biosf?ra  un  rad?ts  jauns  vides  apdz?vot?bas
veids – tehnosf?ra.
      Ar tehnosf?ru m?s saprotam biosf?ras re?ionu, kuru izveidojis cilv?ks,
t? nodro?inot sev komfortablu dz?vo?anu.[3]
      Izveidojot  tehnosf?ru,  cilv?ks  cen?as  uzlabot  vides  apdz?vot?bas
komfortu.
      Tom?r, ar cilv?ka rok?m un pr?tu izveidot? tehnosf?ra ir  nepiel?dzami
pies?r?ojusi gaisa oke?nu, k? ar? l?n?m ietekm?jusi cilv?ku  vesel?bu,  kuri
dz?vo  liel?s  pils?t?s  un  r?pniec?bas  zon?s.  Viens   no   posto??kajiem
faktoriem,  kas  destrukt?vi  ietekm?  m?sdienu  pils?tu  gaisa   atmosf?ras
kvalit?ti, ir masveida transporta l?dzek?u izmanto?ana.
               1.1. Autotransporta izpl?des g?zu pies?r?ojums


       Cilv?ka tiek?an?s p?c komforta, un patst?v?gas kravas  un  pasa?ieru
pl?smas palielin??ana noved pie pasaules  automob??u  parka  palielin??an?s.
K? redzams  1.1.  diagramm?,  visliel?kais  pieaugums  ir  tie?i  vieglajiem
automob??iem, cilv?ku materi?l? st?vok?a uzlabojuma rezult?t?.  Ar?  Latvij?
autoparks k??st aizvien pla??ks, pie  kam,  tas  nepavisam  nepapildin?s  ar
jaun?m ma??n?m. Tas rada zin?mu trauksmi.

       1. diagramma. Pasaules automob??u parka skaitliskums (milj./gab.)

       1.1. grafiks. Automob??u skaita palielin??ana R?g?
                                    [pic]
                                    [pic]


Atra?ot?s g?zes, izpl?des produkti, k? mehanisk?s da?as un  riepas,  t?  ar?
ce?u segums, sast?da vair?k k? pusi  no  antropog?n?s  izcelsmes  atmosf?ras
paliek?m.
      Dzin?ju iek??j?s sadeg?anas galvenais izdales avots ir atra?ot?s g?zes
(AG). To (AG) sast?vs ir atkar?gs no izlietot?s degvielas, e??as un  dzin?ja
darba re??ma, t? tehnisk? st?vok?a, automob??a noteikt? virziena u.c.

       2.  diagramma.  Izdal?jumu  sast?vs  un  daudzuma  raksturojums  par
          automob??a 15000 t?ksto? nobrauktajiem km ar benz?na dzin?ju[2]
      [pic]
      Atra?ot?s g?zes kop? veido sare???tu kompleksu, ieskaitot apm?ram  300
komponentu,  no  kur?m  tikai  4  –  nav  toksiskas  (sl?peklis,  sk?beklis,
?de?radis, ?dens tvaiki).

      1. tabula. Atra?oto g?zu komponentu kvantit?te

|Komponenti         |Kompon?ntu kvantit?te, %               |Piez?me            |
|                   |Karboratora dzin?js|D?ze?dzin?js       |                   |
|N2                 |74 - 77            |76 - 78            |Nav toksisks       |
|O2                 |0,3 - 8            |2 - 18             |                   |
|H2O (p?ris)        |3 – 5,5            |0,5 - 4            |                   |
|CO2                |5 - 12             |1 - 10             |                   |
|H2                 |0 - 5              |-                  |                   |
|CO                 |0,5 - 12           |0,01 – 0,5         |Toksisks           |
|NOx                |L?dz  0,8          |0,0002 – 0,5       |                   |
|CnHm               |0,2 - 3            |0,009 – 0,5        |                   |
|Aldeg?di           |L?dz mg/l          |0,001 – 0,09 mg/l  |                   |
|Sodr?ji            |0 - 0,04 g/m3      |0,01 – 1,1 g/m3    |                   |
|Benzapir?ns        |10 – 20 mkg/m3     |L?dz kg/m3         |                   |

Benz?na dzin?ji vidi pies?r?o vair?k nek? d?ze?dzin?ji.  Ikviena  automa??na
ar benz?na dzin?ju nobraucot 15000 km vid?ji izlieto 4350 kg  sk?bekli,  bet
izdara 3250 kg oglek?a dioks?du, 530 kg oglek?a oks?du, 93  kg  og??de?radi,
27 kg sl?pek?a oks?du. Visvair?k  ind?g?s  g?zes  izdal?s  tad,  kad  motors
darbojas br?vgait?, kad automa??na izkustas no vietas un uz?em ?trumu.
      Auksts dzin?js izdala maksim?lu og??de?ra?a daudzumu vai p?rbag?tin?tu
mais?jumu. ??ds g?zu apjoms var  sasniegt  11  %  no  visa  automob??a  g?zu
apjoma.
      Atmosf?r? iepl?du?o kait?go vielu daudzums atra?oto  g?zu  sast?v?  ir
atkar?gs no automob??a kop?j? tehnisk? st?vok?a, bet ?pa?i no dzin?ja,  kur?
ir  visliel?kais  pies?r?ojuma  avots.  T?   pie   karboratora   regul??anas
trauc?jumiem CO izdal?jumi palielin?s 4 – 5 reizes.
      Etilbenz?na pielieto?ana, kura sast?v? ir svina  savienojumi,  izraisa
gaisa  atmosf?ras  pies?r?ojumu  ar  ?oti  toksiskiem  svina  savienojumiem.
Atmosf?r? nok??st apm?ram  70  %  svina,  kur?  ir  pievienots  benz?nam  ar
etil??idrumu, no tiem 30  %  uzreiz  nos??as  uz  zemes,  bet  40  %  paliek
atmosf?r?.
      Gad? viens vid?jas celtsp?jas automob?lis izdala 2,5 0 3 kg svina.
      Svina koncentr?cija gais? ir atkar?ga no svina satura benz?n?:
            Svina  saturs  benz?n?,  g/l.....................0,15       0,20
0,25  0.50
            Svina  koncentr?cija  gais?,  mg/m3.......0,40       0,50   0,55
1,00
      Jau sen liel?kaj?s  Austrumeiropas  valst?s  praktiz?  to,  ka  augsti
toksisko  svina  savienojumu   iekl??anu  atmosf?r?  etil?t?  benz?na  viet?
aizst?j ar neetil?to.
      Doto r?d?t?ju anal?ze 1.1. tabul? r?da, ka visliel?kais toksiskums  ir
karboratoros, jo tiem ir visliel?kie  CO, NOx, CnHm u.c. izdal?jumi.  D?ze?u
dzin?ji lielos daudzumos izdala sodr?jus,  kuri  t?r?  veid?  nav  toksiski.
Tom?r  da?ai  sodr?ju  virspus?  ir  toksiskas  vielas,  tai   skait?,   ar?
koncerog?n?s. Sodr?ji gais? var atrasties  l?dzsvara  st?vokl?  ilgu  laiku,
l?dz ar to palielin?s toksisko vielu iedarb?ba uz cilv?ku.[3]
      Ielu  un  ma?istr??u  g?zes  pies?r?ot?bas  l?menis  ir  atkar?gs   no
automob??u   kust?bas   intensit?tes,    trases    reljefa    un    platuma,
meteorolo?iskajiem  apst?k?iem,  kravas  transporta  un   autobusu   kop?j?s
pl?smas u.c. faktoriem.[7]
      Pie intens?vas kust?bas 500 transporta vien?bu stund?  oglek?a  oks?da
koncentr?cija var sasniegt l?dz 60 PKR (pie?aujam? koncentr?cijas robe?a).
      PKR – tas ir maksim?lais kait?go vielu  daudzums,  kura  iedarb?ba  uz
cilv?ka organismu liekas  nekait?gs  un  tikai  40  m  att?lum?  nep?rsniedz
normu.

      Kopum? pasaules automob??u  parks  ar  dzin?jiem  katru  dienu  izdala
miljoniem tonnu:

         . oglek?a oks?da – 260
         . lidojo?o og??de?ra?u – 40
         . sl?pek?a oks?da – 20

      Pasaules  liel?ko  pils?tu  automob??u   transports   pies?r?o   gaisa
      atrmosf?ru %:
                                          Oglek?a oks?ds    Sl?pek?a  oks?ds
         Og??de?ra?i
      Maskava                         96,3                              32,6
                         64,4
      Sanktp?terburga               88,1                                31,7
                      79
      Tokija                                                              99
      33                        95
      ?ujorka                          97                                 31
                             63

      Da??s pils?t?s CO koncentr?cija ?s? laika period? sasniedz  200  mg/m3
un vair?k, normat?vos nor?d?taj?s maksim?li  pie?aujam?s  koncentr?cijas  40
mg/m3 – ASV un 10 mg/m3 – Krievij?.[9]
      ??d? veid? analiz?jot  situ?ciju  par  automob??u  atra?otaj?m  g?z?m,
apstiprin?s,  ka  ieg?stot  komforti  braucot  ar  ma??nu,   cilv?ks   gaisa
atmosf?rai pasniedz veselu toksisko piemais?jumu „bu?eti”.
      Tom?r toksisk?s vielas neb?t nav viss, ko mums „d?vina”  civiliz?cijas
labumi.  V?l  viena  n?vejo?a  autotransporta  iedarb?ba  –  tas  ir,   auto
izrais?tais troksnis. ?o jaut?jumu apskat?sim n?ko?aj? noda??.
           2.  Autotransporta trok??a pies?r?ojums apk?rt?j? vid?


      Autotransports ir viens no galvenajiem trok??a avotiem  pils?t?s.  Tas
ir  k?uvis  visizplat?t?kais  un  agres?v?kais  apk?rt?j?s  vides  fiziskais
faktors.
      Ar vardu „troksnis” m?s  saprotam  nev?lamas  un  nepat?kamas  ska?as,
kuras trauc? klusumu un izraisa kaitino?u iedarb?bu uz cilv?ku.[7]
      A.Koro?ova p?t?jumi liecina, ka p?d?jos 10 gados  trok??a  intensit?te
pasaules liel?kaj?s pils?tas ir palielin?jusies par 10 – 15 dBA.
      Pie  lielas  transporta  pl?smas  bl?vuma  kop?jais  trok??a   l?menis
sasniedz 80 dBA.

      3. diagramma. Autotransporta trok??a pies?r?ojums

      [pic]
K? redzam 1.3. diagramm?,  trok??a  l?menis  sasniedz  50  –  58  dBA.  Da?i
autotransporta veidi ?o  normu  p?rsniedz  gandr?z  2  reizes.  Nakts  laik?
trok??a l?menis 30 – 40 dBA ir ?oti nopietns trauc?jo?ais faktors.[7]
      Ekspluat?cijas proces? augstu trok??a l?meni izraisa smagie automob??i
un autovilcieni ar d?ze?dzin?jiem (70 dBA),  sal?dzin?jumam  varam  atz?m?t,
ka elektromob??a troksnim ir 35 – 38 dBA.
      Trok??a l?menis b?tiski izmain?s atkar?b? no dzin?ja veida, re??ma  un
kust?bas ?truma, automob??a tehnisk? st?vok?a, k? ar? no transporta  pl?smas
intensit?tes, ce?a seguma veida  un  t?  st?vok?a,  ce?a  b?ves  bl?vuma  un
augstuma, za??s zonas  daudzuma,  ce?u  un  ielu  vertik?l?  un  horizont?l?
izvietojuma. Trok??a l?me?a izmai?as katr? dotaj?  gad?jum?  var  notikt  10
dBA robe??s.[8]
      Automob??u kust?bas galvenie trok??a avoti  ir  dzin?ji,  transmisijas
agreg?ti, ventilatori, sl?p?t?ji, riepas. ?o avotu trok??u l?menis  izmain?s
no kust?bas ?truma un automob??a slodzes. Piem?ram, pie kust?bas  ?truma  75
– 80 km/h un pie pilnas automob??a slodzes troksni rada dzin?js, pie  ?truma
80 – 100 km/h – riepas.
      Dzin?ja troksnis krasi palielin?s t?  iedarbin??anas  un  uzsild??anas
br?d?. Automob??a  kust?ba  pirmaj?  ?trum?  izraisa  nevajadz?gu  degvielas
atdevi, ?aj? laik? dzin?ja troksnis 2 reizes p?rsniedz  2  ?truma  izrais?to
troksni. ?oti lielu troksni izraisa  automob?lis  pie  straujas  bremz??anas
liel? ?trum?. Troksnis man?mi samazin?s,  ja  kust?bas  ?trumu  samazina  uz
dzin?ja r??ina no apak??j?s bremzes iesl?g?anas br??a.[8]
      Liel?s pils?t?s caurlaides  sp?jas  ir  praktiski  izsmeltas.  Tas  ir
novedis pie autotransporta  vid?j?  kust?bas  ?truma  samazin??an?s  pils?t?
l?dz 12 – 15 km/h un pie bie?iem sastr?gumiem uz iel?m.[9]
      T?d? veid? pils?tas troksnis, kuru rada transports, ir otrs apk?rt?j?s
vides destrukt?vais  iedarb?bas  faktors,  pie  kam,  daudz  agres?v?ks,  jo
ikdien? m?s sastopamies ar ?o negat?vo tehnosf?ras par?d?bu. Toksisko  vielu
un trok??a ietekmi uz cilv?ka vesel?bu apskat?sim n?ko?aj? noda??.
                1. Atra?oto g?zu ietekme uz cilv?ka vesel?bu

      Atra?oto g?zu toksisko komponentu  ietekme  uz  cilv?ka  organismu  ir
daudzveid?ga un atkar?ga no to  koncentr?cijas  atmosf?r?,  k?  ar?  cilv?ka
vesel?bas st?vok?a un individu?l?m ?patn?b?m.
      Viena automob??a ind?g?s g?zes izdale gad? ir 800 kg  oglek?a  oks?da,
40 kg sl?pek?a oks?da un vair?k nek? 200 kg da??du og??de?ra?u.[9]

      1. tabula. Saslim?anas, kuras izrais?tas atra?oto g?zu toksisko  vielu
         iedarb?bas rezult?t? (p?c A.Koro?ova)

|Toksisk?s vielas                    |Saslim?anas                         |
|Dioks?ns (?oti toksisks)            |?aundab?gs audz?js                  |
|Og??de?ra?i (benzapir?ns)           |?aundab?gs audz?js; leik?mija       |
|Oglek?a oks?ds                      |Galvas s?pes; paaugstin?ta          |
|                                    |sirdsdarb?ba; slikta d??a; elpo?anas|
|                                    |trauc?jumi                          |
|Sl?pek?a oks?ds                     |Plau?u audu boj?jumi                |
|S?ra dioks?ds                       |Elpo?anas vadu slim?bas; acu        |
|                                    |g?ot?das iekaisums                  |
|Svins                               |?aundab?gs audz?js                  |
|Sodr?ji                             |Aler?ija                            |

      Analiz?jot tabulas  piem?rus,  secin?m,  ka  atra?oto  g?zu  toksisk?s
vielas rezult?t?, cilv?ka organisms ir pak?auts da??d?m slim?b?m.
      P?c A.Koro?ova viedok?a slim?bu kopumam, kur?m ir ekolo?isks  raksturs
nav specifisko iez?mju, kas probl?matiz? to diagnostiku. Tom?r,  pieaugu?iem
„ekolo?isk?s slim?bas” sastopamas bie??k nek? b?rniem. [7]
      Praktiski visiem pils?tas  iedz?vot?jiem  tiek  nov?rota  pies?r?ojuma
uzkr??an?s org?nos un audos, imunit?tes pazemin??an?s, saslimst?ba.
      Iedz?vot?ju p?t?jums pret pies?r?ot?s atmosf?ras iedarb?bu ir atkar?gs
v?l no daudziem faktoriem, tai skait?,  vecuma,  dzimuma,  kop?j?  vesel?bas
st?vok?a, uztura, temperat?ras, mitruma  u.t.t.  Visviegl?k  ievainojami  ir
pusm??a vecuma  cilv?ki,  b?rni,  slimnieki,  sm???t?ji,  hronisk?  bronh?ta
slimnieki, astmas slimnieki un sirds nepietiekam?bas slimnieki.
Kop?j?  organisma  reakcijas   iedarb?ba   no   gaisa   pies?r?ot?jiem   p?c
Vispasaules vesel?bas organiz?cijas datiem izskat?s ??di:

     1. diagramma. Organisma reakcija gaisa pies?r?ojuma iedarb?ba[2]



   1. – mirst?ba
   2. – saslimst?ba
   3. – saslim?anas fiziolo?isk?s paz?mes
   4. – nezin?mas noz?mes novirzes organisma dz?votsp?j?
   5. – pies?r?ojuma uzkr??an?s org?nos un audos.

      K? redzam, 2.1. diagramm?, toksisko vielu uzkr??an?s organism?  notiek
pak?peniski k? rezult?t? palielin?s saslimst?ba ar da??d?m slim?b?m.
      Vai past?v iesp?ja sevi norobe?ot un  izol?t  no  gaid?maj?m  briesm?m
atrodoties intens?vas kust?bas ce?u t?vum?? ??da iesp?ja past?v  un  to  m?s
apskat?sim n?ko?aj? noda??.
                       2.1. Trok??a ietekme uz cilv?ku


      Autotransporta rad?tais troksnis ietekm? cilv?ku.
      Tie?i vai netie?i  tas  praktiski  iedarbojas  uz  dz?v?bai  svar?giem
org?niem un cilv?ka sist?mu.
      P?c A.A.Koro?ova dom?m, trok??a reakcija s?kas ar 40 dBA l?meni.[7]
      Pils?tas apst?k?os troksnis ir nom?co?s faktors, pie kura cilv?kam  ir
gr?ti pierast. Autotransporta kait?g?  trok??a  pak?pe  ir  atkar?ga  no  t?
fizisk? raksturojuma (stipruma, ilgsto?as darb?bas),  un  t?  iedarb?bas  uz
cilv?ka psiho – fiziolo?iskaj?m ?patn?b?m.
      Trok??a j?t?guma pak?pes  ietekm? nervu darb?bas tips,  vecums,  miega
stiprums,fizisk?s aktivit?tes l?menis, nervu spriedzes pak?pe.
      Troksnis ir kaitino?s kairin?jums,  kur?  novirza  uzman?bu,  negat?vi
ietekm? cilv?ka pr?ta darb?bu un prasa koncentr?t?bu.[7]
      Trok??a  iedarb?ba  slim?gi  ietekm?  pusm??a  cilv?kus,   gr?tnieces,
cilv?ks ar  paaugstin?tu  nervu  sist?mas  uzbudin?m?bu.  Past?v?ga  trok??a
ietekme uz cilv?ka organismu var novest  pie  patalo?isk?m  izmai??m,  kuras
var nosaukt par trok??a slim?b?m.
      A.A.Koro?ova p?t?jumi r?da, ka troksnis maz?k ietekm? b?rnus un jaunus
cilv?kus nek? cilv?kus 40 – 60 gadu vecum?.
      ?pa?i j?t?gi pret trok??iem ir b?rni ar smadze?u traum?m, sievietes un
cilv?ki, kuri slimo ar nervu un asinsvadu slim?b?m.
      Vid?ji pie 50 dBA trok??u l?me?a iemig?anas laiks  palielin?s  l?dz  1
stundai, bet dzi?a miega laiks samazin?s l?dz  60  %.  Pie  70  dBA  trok??u
l?me?a tiek nov?roti  nervu  sist?mas  trauc?jumi.  ??da  slodze  noved  pie
paaugstin?ta asinsspiediena par 10  punktiem.  Trok??u  normas  p?rsnieg?ana
par 1 – 2 samazina pr?ta darb?bas produktivit?ti par 15 – 20  %.[7]
      Miega trauc?jumu ietekme noved pie  t?,  ka  nogurums,  kur?  uzkr?jas
dien?, nepaz?d, bet p?riet hronisk? saslim?an?, k? piem?ram, hipertonij?.
      T?p?c nav br?nums, ka da?ai iedz?vot?ju, kuri dz?vo lielu autoce?u  un
trasu tuvum? past?v?gi  trok??u  ietekm?  notiek  sirds  asinsvadu  sist?mas
trauc?jumi.
      Pils?tas  apst?k?os  transporta  un  citos  trok??os  cilv?ka  dzirdes
analizators  ir  spiests  str?d?t  liel?k?   saspiendzin?jum?   nek?   klus?
apk?rtn?. Ar  laiku  tas  rada  nogurumu,  kaut  ar?  cilv?ks  ir  vienk?r?i
pieradis pie trok??a.[9]
      T?d? veid? civiliz?cijas labumi atst?j pret?ju un nepat?kamu  iespaidu
uz cilv?ka organismu.

      A.A.Koro?ova, A.Gri?ina un citu autoru darba anal?zes  rezult?tos  vai
konstat?t sekojo?o:
                 Cilv?ki, kuri dz?vo tuvu autoce?iem un tras?m, izj?t:
         . specifisku hronisko  darb?bu,  kur  konkr?tam  pies?r?ojumam  ir
           etiolo?iska faktora loma
         . hroniska nespecifiska  (provoc?jo?a)  darb?ba,  kad  realiz?cij?
           piedal?s  vielas,  kur?m  nav  izteikta  specifiska  ietekme  uz
           organismu
         . trok??u iedarb?bu, kura noved pie daudz?m saslim?an?m
           2. Trok??a ietekme uz cilv?ka psihoemocion?lo st?vokli


      A.Gri?ina, A.A.Koro?ova  un  citu  autoru  teor?tisko  darbu  p?t?jumu
rezult?ta ir  veikts  eksperiments.  Darba  pirmaj?  da??  tika  noskaidroti
faktori, kuri sp?c?g?k iedarbojas uz  cilv?kiem,  kuri  dz?vo  tuvu  lieliem
autoce?iem. ?ie faktori ir:
            . troksnis
            . vibr?cija
            . atra?ot?s g?zes
      Otraj? da?? tika m??in?ts  atkl?t  ?o  faktoru  meh?nisko  ietekmi  uz
cilv?ku. Balstoties  uz  literat?ras  anal?zi,  atra?ot?s  g?zes  rada  l?nu
posto?o iedarb?bu uz cilv?ku (3.2. sh?ma).
      P?t?jumam  tika  izmantots  t?ds   sp?c?gi  darbojo?ais   faktors   k?
troksnis, kuru rada autotransporta pl?sma (3.1. sh?ma)

     1. sh?ma. Vistie??kais autotransporta iedarb?bas ce?? uz cilv?ku


                                  Troksnis          nervu

                                  Vibr?cija         sist?ma

                                  Sodr?ji                       elpo?anas

                                  Putek?i                        sist?ma

                                  Asa smaka



     2. sh?ma. Autotransporta n?tie?a iedarb?ba uz cilv?ku

                                    [pic]



                       Atra?oto g?zu toksisk?s vielas

                              Elpo?anas sist?ma

                                        Asinis

                         Toks?nu uzkr?jums organism?

                                   Slim?bas



      Pie eksperimenta b?zi tika izmantotas Vecm?lgr?vja ielas ar ?oti bl?vu
transporta pl?smu:
         > Meldru iela
         > A.Dombrovska iela
      Un ar? ielas ar maz?ku transporta pl?smu:
         > Stiebru iela
         > 1.l?nija
Vispirms m?s grib?j?m uzzin?t no k?da att?luma nov?rot?js  dzird  vieglo  un
kravas automa??nu troksni (3.3., 3.4. sh?mas).

     3. sh?ma Trok??a palielin??an?s  un  samazin??an?s  efekts  tuvojoties
        vieglaj?m automa??n?m Meldru un Stiebru iel?s

      [pic][pic]
     4. sh?ma. Trok??a palielin??an?s un  samazin??an?s  efekts  tuvojoties
        kravas automa??n?m Meldru un Stiebru iel?s

      [pic]



      Izr?d?s, ka viegl?s automa??nas tuvojo?ais troksnis ir dzirdams no 150
m att?luma, bet piln?b? izz?d 170 m att?luma no nov?rot?ja, pie kam,  ar  jo
liel?ku ?trumu automob?lis kust?j?s, jo liel?ku troksni tas rad?ja.
      M?su  interesi  saist?ja  ar   Stiebru   iela,   kura   ir   izvietota
perpendikul?ri Meldru ielai un atrodas starp dz?vojam?m m?j?m.
      Gar?m brauco?o vieglo automa??nu troksnis Meldru  iel?  praktiski  nav
dzirdams punkt? D., atrodoties 100 m no nov?rot?ja (punkts A) uz ielas.
      Kas  attiecas  uz  kravas   automob??iem   „Furgons”,   tad   att?luma
palielin??an?s un samazin??an?s l?dz nov?rot?jam un no  t?  (A),  palielin?s
par 120 m, t?tad, kravas automa??nas troksnis ir dzirdams no  daudz  liel?ka
att?luma (apm?ram, par 120 m) un samazin?s par 120 m t?l?k no nov?rot?ja.
      Att?lums no ce?a, uz kura nav  dzirdams  kravas  automa??nu  troksnis,
palielin?s divas reizes (D).
Nepiecie?ams  atz?m?t,  ka  trok??a  palielin??an?s  un   samazin??an?s   ir
atkar?ga no automa??nu kust?bas. Ar lielu ?trumu  brauco??s  automa??nas  ir
dzirdama liel? att?lum?, jo  t?s  rada  lielu  troksni.  Trok??a  dzirdam?bu
ietekm?: dzirdi, augo?ie koki, apk?rt?j?s m?jas, gadalaiks, laika  apst?k?i.
Ska?a ir dzirdama cit?d?k uz sausa, slapja asfalta, apsnigu?a asfalta.
      Ziemas sala laik?  troksnis  ir  stipr?ks  nek?  silt?  laik?.  T?p?c,
m?supr?t,  izveidot  k?du  noteiktu  formulu  atkar?bu  ir  ?oti  gr?ti.  Ir
pietiekami, ka troksnis tiek m?r?ts decibelos, kas  dod  iesp?ju  sal?dzin?t
da??du automa??nu troksni ar uzst?d?to 50 dBA normu.
      Lai sal?dzin?u trok??a l?meni da??d?s iel?s, tika izp?t?ta  transporta
kust?bas intensit?te ?aj?s iel?s (3.1. – 3.3.).

      3.1. tabula. Ma??nu skaits, kuru kust?ba notiek pa Dombrovska ielu

|Min?tes|Transporta veids                                                      |
|       |Kravas              |Viegl?s       |Autobusi      |Mikroautobusi     |
|1      |1 - 3               |5 - 6         |0 - 1         |0 - 1             |
|3      |3 - 4               |8 - 15        |1 - 2         |1 - 3             |
|5      |4 - 5               |16 - 25       |1 - 3         |2 - 5             |

       3.2. tabula. Ma??nu skaits, kuru kust?ba notiek pa Meldru ielu

|Min?tes|Transporta veids                                                      |
|       |Kravas              |Viegl?s       |Autobusi      |Mikroautobusi     |
|1      |3 - 5               |10 – 12       |0             |1 – 3             |
|3      |10 – 13             |15 – 23       |0             |3 – 5             |
|5      |16 – 23             |23 – 35       |0 – 1         |5 - 6             |


3.3. tabula. Ma??nu skaits, kuru kust?ba notiek pa 1.l?niju



|Min?tes|Transporta veids                                                      |
|       |Kravas              |Viegl?s       |Autobusi      |Mikroautobusi     |
|1      |0 – 1               |5 – 7         |0             |0 – 1             |
|3      |1 – 2               |7 – 9         |0             |1 – 2             |
|5      |1 – 2               |9 – 11        |0 – 1         |2 - 3             |


      Sal?dzinot Dombrovska, 1.l?niju un  Meldru  ielas  varam  atz?m?t,  ka
transporta  intensit?te  p?c  ma??nu  skaita  un  veida,  Meldru   iela   ir
visnoslogot?k?.

      Min?tes laik? pa Meldru ielu brauc 14 ma??nas, tai  skait?,  3  kravas
ma??nas, bet pa Dombrovska ielu ?aj? laika posm?  brauc  6  ma??nas,  kravas
ma??nas 3 reizes maz?k,  galvenok?rt,  produktu  p?rvad?jumu  ma??nas.  ?aj?
zi?? „vismier?g?k?” ir Dombrovska iela, kur  kravas  automa??nu  kust?ba  ir
aizliegta, pa  ?o  ielu  brauc  tikai  person?gais  transports.  Sabiedrisk?
transporta kust?ba virz?s pa Dombrovska ielu.

      P?tot Vecm?lgr?vja noslogt?k?s ielas, m?su uzdevums  bija  noskaidrot,
k?  m?ju  iedz?vot?ji  rea??  uz  gar?mbrauco??  transporta  troksni   ?aj?s
intens?vaj?s kust?bas iel?s.

      M?s veic?m Meldru ielas iedz?vot?ju sociolo?isko aptauju.

      M?ju iedz?vot?ju logi atrodas ce?a pus?, pa kuru  brauc  gan  viegl?s,
gan kravas automa??nas, osta un termin?lis.

      T?da pati aptauja tika veikta ar? Dombrovska ielas m?ju iedz?vot?jiem.
Pa ?o ielu galvenok?rt brauc sabiedriskais transports (autobuss) un  viegl?s
ma??nas.



4.  tabula. Iedz?vot?ju reakcija uz gar?mbrauco?a autotransporta troksni



|№ |Trok??a ietekmes  |10 – 20 m no |20 – 40 m no    |100 m no   |
|  |rad?t?ji          |ce?a         |ce?a            |ce?a       |
|  |                  |Meldru iela  |Dombrovska iela |Stiebru    |
|  |                  |             |                |iela       |
|1.|Trauc?            |95%          |45%             |5%         |
|2.|Trauc? las??anai  |80%          |30%             |-          |
|3.|Gr?ti run?t pa    |25%          |5%              |-          |
|  |t?lruni           |             |                |           |
|4.|Nav iesp?jms      |100%         |45%             |-          |
|  |atv?rt logus      |             |                |           |
|5.|Neietekm? fizisko |25%          |90%             |100%       |
|  |st?vokli          |             |                |           |
|6.|Kaitina           |60%          |10%             |-          |
|7.|Izraisa sap?u     |30%          |12%             |-          |
|  |trauc?jumus       |             |                |           |


      No 3.4. tabulas tika sast?d?ta anketa (1. pielikums). M?s  redzam,  ka
visos  r?d?t?jos,  Meldru  ielas  iedz?vot?jus  uztrauc  kravas   transporta
rad?tais troksnis. Tas ir daudz stipr?ks  par to troksni, kuru rada  viegl?s
ma??nas un autobusi Dombrovska iel?.

      Ja  Meldru  ielas  iedz?vot?jus  (95  %)  uztrauc  ?is  troksnis,  tad
Dombrovska  ielas  iedz?vot?jus  troksnis  uztrauc,  bet  ne  visus  (45   %
aptauj?to). 60 % procentus Meldru ielas iedz?vot?jus troksnis  kaitina,  bet
30  %  -  izraisa  miega  trauc?jumus.  Taj?  pa??  laik?  Dombrovska  ielas
iedz?vot?jus (tikai 10 %) kaitina troksnis,  bet  miegs  ir  trauc?ts  12  %
aptauj?to. Aptaujas rezult?ti  liecina,  jo  intens?v?ka  kust?ba  un  m?jas
atrodas  tuv?k  ce?am,  jo  vair?k  tas  iespaido  cilv?ka   psihoemocion?lo
st?vokli. J?piez?m?, ka 150 -200 m no ce?a troksnis praktiski  nav  dzirdams
un neizraisa kairin?jumu.

      Trok??a palielin??an?s un samazin??an?s starplaik? tas  turas  6  –  8
sekundes m?j?s ar aizv?rtiem logiem un  14  –  18  sekundes  uz  ielas.  Pie
intens?vas kust?bas 3 – 5 kravas automob??u min?te trok??a ilgums  uz  katru
min?ti pie aizv?rtiem logiem ir 30 - 40 sekundes. Tas noz?m?, ka  0,5  br?v?
vakara laik? notiek past?v?gs kairin?jums.

      ?emot v?r? trok??a l?meni, kuru rada 1 kravas ma??na  (l?dz  80  dBA),
?eit m?s varam run?t par nopietnu  trok??a  ietekmi  uz  cilv?ka  emocion?lo
st?vokli, kur? izraisa kairin?jumu. K?dus aizsarg??an?s  pas?kumus  pielieto
Vecm?lgr?vja iedz?vot?ji .  Iedz?vot?ju  vid?  tika  veikta  anket??ana  (2.
pielikums).



5. tabula. Meldru un Dombrovska ielu prettrok??u pas?kumi



|№   |Prettrok??u pas?kumi           |Iedz?vot?ju skaits|
|1   |Plastik?ta logi                |20%               |
|2   |Iestiklina lod?ijas            |80%               |
|3   |Neatver logus                  |41%               |
|4   |Lieto prettrok??u aizb?z?us    |18%               |
|5   |Lieto nomierino?us l?dzek?us   |30%               |
|6   |St?da kokus                    |14%               |


K? redzam 3.5. tabul? galvenie prettrok??u pas?kumi ir :

* plastikata logi

* iestiklotas lod?ijas

      Blakus saviem logiem iedz?vot?ji nest?da kokus un kr?mus, kaut gan tie
ne tikai aizsarg? no kait?g?m g?z?m, bet ar? mazina troksni.

      To m?ju iedz?vot?ji, kuri dz?vo apm?ram 100 m no ce?a  tikai  5  %  ir
s?dz?ju?ies par troksni pie atv?rtiem logiem.

      No t? m?s varam secin?t:

. visliel?ko troksni izj?t tie iedz?vot?ji, kuru logi atrodas trasu un ce?u
  pus?, pa ?iem ce?iem virz?s ma??nas un  to  troksnis  ir  45  –  90  dBA.
  Galvenok?rt  t?s  ir  kravas  automa??nas,  kuras  dz?vok?os   rada   ar?
  vibr?ciju.

. Vieglo automa??nu trok??a l?menis  ir  60  –  65  dBA,  tas  ar?  trok??a
  izrais?t?jas pie atv?rtiem logiem. P?c p?rrun?m ar Dombrovska  un  Meldru
  ielu iedz?vot?jiem noskaidroj?s, ka visliel?k? ietekme no  gar?mbrauco??m
  ma??n?m ir nakts laik?. Tas noved pir miega trauc?jumiem un citu  slim?bu
  ra?an?s. Pastiprin?ta j?tam?ba ir pusm??a cilv?kiem, kuriem ir  hroniskas
  kaites, k? nervu un sirds asinsvadu sist?mas slim?bas.

. M?ju  iedz?vot?ji,  kuri  dz?vo  100  m  no  ce?a,  troksni  neizj?t  pie
  aizv?rtiem logiem. Tas liecina, k?d? att?lum? visp?r vajadz?tu  atrasties
  gu?amrajonu korpusiem.

.  Intens?vas  kust?bas  noslogot?s  Vecm?lgr?vja  ielas   Emmas,   Meldru,
  A.Dombrovska, kuru iedz?vot?ji  ir  pak?auti  kait?go  vielu  iedarb?bai,
  kuras izraisa automa??nu izpl?des g?zes.

. Praktiskaj? p?t?jum? ir gr?ti noteikt automa??nu izpl?des  g?zu  ietekmi,
  bet no teor?tisk?s da?as iesp?jams konkretiz?t sekojo?o: atra?ot?s  g?zes
  veicina  onkolo?isk?s,  plau?u,  bet  ?pa?i  aler?iska  rakstura  slim?bu
  ra?anos.


K?di  profilaktiskie  pas?kumi  tika  veikti,  lai  mazin?tu  autotransporta
kait?go ietekmi uz vesel?bu?

1. Br?vo laiku pavad?t me?a un piej?ras zon? ieelpojot j?ras un me?a gaisu

2. Ruden? pastaig?ties pa me?u lasot s?nes

3. Nodarboties ar  skrie?anu  vai  braukt  ar  velosip?du  viet?s,  kur  nav
  autotransporta

4. Ziemas laik? sl?pot un slidot

5. Nodarboties ar elpo?anas vingrin?jumiem

6. Veikt logu aizbl?v??anu vai nomain?t tos pret plastik?ta logiem

7. Nav v?lamas pastaigas ce?u tuvum?

      Nevar  teikt,   ka   R?g?   neteik   piev?rsta   uzman?ba   transporta
pies?r?ojumam atmosf?r?. Par to liecina pieaugo?ie sastr?gumi uz  iel?m.  No
vienas puses, cilv?ks palielina savu eksistences komfortu, bet  no  otras  –
arvien vair?k pies?r?o apk?rt?jo vidi.

      Sekojo?i – lai uzlabotu st?vok?i, nepiecie?ama  m?r?tiec?gi  p?rdom?ta
r?c?ba. ?eit ?oti svar?gi ir veidot datu b?zi:

. Cilv?ks un apk?rt?j? vide

. Pamatot zin??anas par savtarp?j?s darb?bas ekolo?iskajiem faktoriem

. Izstr?d?t jaunas kait?guma nov?r?anas  un  samazin??anas  metodes,  kuras
  apk?rt?jai videi un cilv?kam rada transports

      Dz?vojamo m?ju iedz?vot?jus, kuri dz?vo ce?u tuvum?,  uztrauc  un  pat
kaitina ??di faktori:

. Nepat?kamas smakas

. Autotransporta rad?tie putek?i

. Vibr?cija

. Troksnis aiz loga (liel? m?r?)

      Daudziem iedz?vot?jiem ir:

. Miega trauc?jumi

. Past?v?ga nervozit?te no gar?m brauco?a transporta rad?t? trok??a

      Teor?tisk?  p?t?juma  rezult?t?  ir  apstiprin?jusies   hipot?ze   par
autotransporta kait?go ietekmi uz iedz?vot?jiem, kuri dz?vo ce?u tuvum?.


                                  Nobeigums



      P?t?juma probl?ma -  autotransporta  ietekme  uz  iedz?vot?jiem,  kuri
dz?vo tuvu ce?iem, ir balst?jusies uz  A.A.Koro?ova,  I.Gri?ina,  V.Novikova
un citu autoru darba anal?zi.

      ?eit tika noteikti sekojo?i uzdevumi:

1. Noteikt automob??u atra?oto g?zu ietekmi uz cilv?ka vesel?bu

2. Noskaidrot trok??a pak?pes ietekmi uz cilv?ka psihoemocion?lo st?vokli

3. Noteikt automob??a trok??a un atra?oto g?zu ietekmi uz cilv?ka vesel?bu



      Darba teoretiskaj? da?? tika apskat?ts, k? automob??u atra?ot?s  g?zes
un tramsporta troksnis ietekm? cilv?ku un ??s ietekmes meh?nisms.

      Lai apstiprin?tu vai atsp?kotu m?su ieg?tos  rezult?tus,  tika  veikts
p?t?jums.

      P?t?juma b?zes pamat? bija noteiktas Vecm?lgr?vja rajona ielas,  kuras
ir izvietotas galveno ce?u tuvum?.

      P?t?jum? piedal?j?s ?o ielu iedz?vot?ji un R?n??u vidusskolas skol?ni.

      No ieg?tajiem anket??anas un  p?rrunu  rezult?tiem  ir  izdar?ti  ??di
secin?jumi:

           Tuvu lielce?u dz?vojo?ajiem iedz?vot?jus kaitina ??di faktori :

. Nepat?kamas smakas

. Autotransporta putek?i

. Vibr?cija

. Troksnis aiz loga (liel? m?r?)

      Daudziem iedz?vot?jiem bija nov?roti v?l citi faktori:

         . Miega trauc?jumi

         .  Past?v?ga  nervozit?te  no  gar?m  brauco?a  transporta  rad?t?
           trok??a

      Teor?tisk?  p?t?juma  rezult?t?  ir  apstiprin?jusies   hipot?ze   par
      autotransporta kait?go  ietekmi  uz  iedz?vot?jiem,  kuri  dz?vo  ce?u
      tuvum?.


                            Izmantot? literat?ra



        1. Кулин П.П., Лапин В.Л.  Безопасность  жизнедеятельности.  –  М.:
           Высшая школа,1999.
        2. Буштуева  К.А.  Методы  и  критерии  оценки  состояния  здоровья
           населения  в  связи  с  загрязнением  окружающей  среды.  –  М.:
           Медицина, 1979. – 285с.
        3. Гринин А.С., Новиков В.Н. Безопасность жизнедеятельности. –  М.:
           Гранд, 2003. – 133 с.
        4. Гринин А.С., Новиков  В.Н.  Экологическая  безопасность.  Защита
           территорий и населения при ЧС. – М.: ФАИР – ПРЕСС, 2000. – 60 с.
        5. Киселёв А.А., Фридман К.Б. Оценка риска здоровью. – СПБ, 1997. –
           103 с.
        6. Новиков В.Н., Гринин  А.С.  Экология  чрезвычайных  ситуаций.  –
           Камра, 1997. – 80 с.
        7. Под редакцией А.А.Королёва. Медицинская экология – М.:  АКАДЕМА,
           2003. – 59 с.
        8. Новиков Ю. Экология. – М.: Гранд, 2003 – 63 с.
        9. Ревелль П., Ревелль И. Среда нашего обитания. 4 книга – М.: МИР,
           1995. – 190 с.
       10. Розанов С. Общая экология. – С.Петербург, 2001. – 40 с.
                                  Anot?cija

       Dotaj?  darb?  p?t?ta  autotransporta  negat?v?  ietekme  uz  cilv?ka
vesel?bu.
       Izstud?jot  teor?tisko  literat?ru,  darb?   izcelti   autotransporta
izrais?tie ?pa?i b?stamie faktori, un apskat?ts to iedarb?bas  meh?nisms  uz
cilv?ku.
       Darba  autors  ir  m??in?jis  noteikt  to   cilv?ku   psihoemocion?lo
reakciju, kuri dz?vo autoce?u tuvum?.
       K?  visiedarb?b?kie  faktori  izcelti:  troksnis  un  izpl?des   g?zu
toksisk?s vielas.
      P?t?jums, kas tika veikts R?gas rajon? –  Vecm?lgr?v?,  p?tot  faktoru
ietekmi uz Vecm?lgr?vja  iedz?vot?jiem,  apstiprin?ja  darba  hipot?zi:  „Jo
tuv?k   autoce?am   dz?vo   cilv?ks,   jo   vair?k   vi??   tiek    pak?auts
psihoemocion?lajam stresam un liel?ks ir risks cilv?kam  saslimt  ar  da??da
veida slim?b?m”.
                                 Annotation

      The present work deals with negative influence of motor  transport  on
people's health.
      As  a  result  of  theoretical  literature  investigation,  some  most
dangerous factors created by motor transport were revealed, as well  as  the
very mechanism of this harmful influence upon people.
      The author has made an attempt to identify psycho  emotional  reaction
of the people, dwelling, directly, in the nearby area of highways, upon  the
motor vehicles.
      As an example of strong influential factors such  phenomena  as  noise
and toxic substances of car fumes were taken.
      The investigation  was  held  on  the  dwellers  of  the  Riga  region
Vecmilgravis, which allowed us  to  confirm  the  offered  hypothesis:”  The
nearer the person lives to the highway, the more he is subjected  to  psycho
emotional stress and the risque of some certain diseases.

                                  Аннотация

      В данной работе рассмотрены вопросы негативного влияния автотранспорта
      на здоровье человека.
В результате изучения теоретической литературы, в работе  выявлены  наиболее
опасные факторы,  создаваемые  автотранспортом,  и  рассмотрен  механизм  их
вредного воздействия на человека.
      Автором  предпринята  попытка  определить  психоэмоциональную  реакцию
людей,  проживающих  в  непосредственной  близости  от  дорог,  на  движение
автотранспорта.
       В  качестве  сильнодействующих  факторов  взяты:  шум   и   токсичные
вещества, отработанных газов.
             Исследование, проводившееся на базе жителей района Риги –
 Вецмилгравис, позволило подтвердить выдвинутую рабочую гипотезу: „Чем ближе
   к дороге проживает человек, тем больше он подвержен психоэмоциональному
              стрессу и риску возникновения ряда заболеваний.”
                                  Pielikumi


     1. pielikums.1.anketa. K? j?s ietekm? autotransports?


|№ |Trok??a ietekmes rad?t?ji                                     |J?  |N? |
|1.|Trauc?                                                        |    |   |
|2.|Trauc? las??anai                                              |    |   |
|3.|Gr?ti run?t pa t?lruni                                        |    |   |
|4.|Nav iesp?jms atv?rt logus                                     |    |   |
|5.|Neietekm? fizisko st?vokli                                    |    |   |
|6.|Kaitina                                                       |    |   |
|7.|Izraisa sap?u trauc?jumus                                     |    |   |


2. pielikums. 2. anketa. Kadus prettrok??u pas?kumus j?s veicat?



|№ |Prettrok??u pas?kumi                        |Pas?kumus, kurus J?s    |
|  |                                            |lietojiet (atz?m?t ar   |
|  |                                            |krusti?u)               |
|1.|Plastik?ta logi                             |                        |
|2.|Iestiklina lod?ijas                         |                        |
|3.|Neatver logus                               |                        |
|4.|Lieto prettrok??u aizb?z?us                 |                        |
|5.|Lieto nomierino?us l?dzek?us                |                        |
|6.|St?da kokus                                 |                        |
|7.|Citi                                        |                        |

         3. pielikums. Transporta kust?bas intensivit?te Vecm?lgr?v?

[pic]

*            - Ielas ar intens?vu pl?smu
-----------------------
                                     (5)

                                     (4)

                                     (3)

                                     (2)

(1)

Slimn?ca


Meldru iela


Mel?das  iela


Vec??u prospekts

1. l?nija


Vecm?lgr?vja  iela


A/Dombrovska iela

Emmas  iela


Skuju iela


Skuju iela


Kult?ras n. ZIEME?BL?ZMA


Kreime?u iela


Stiebru iela


RIMI


31 vsk.





смотреть на рефераты похожие на "Влияние автотранспорта на человека "